valūta

See also: valuta and valūtā

Latvian

Etymology

Borrowed from Italian valuta (“currency”), probably via Russian валю́та (valjúta, “currency”).

Pronunciation

• IPA^(key): [valùːta]

(file)

Noun

valūta f (4th declension)

1. currency (a specific, usually foreign, country's official money)

   stabila valūta ― stable currency

   konvertējama valūta ― convertible currency

   pelnīt valūtu ― to receive, earn currency (= foreign cash)

   valūtas kurss ― exchange rate (lit. currency course)

   Igaunija sāka gatavoties nacionālās valūtas ieviešanai ― Estonia began to prepare for the introduction of (its) national currency

Declension

Declension of valūta (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	valūta	valūtas
accusative (akuzatīvs)	valūtu	valūtas
genitive (ģenitīvs)	valūtas	valūtu
dative (datīvs)	valūtai	valūtām
instrumental (instrumentālis)	valūtu	valūtām
locative (lokatīvs)	valūtā	valūtās
vocative (vokatīvs)	valūta	valūtas

Derived terms

• ārvalstu valūtas tirgus

See also

• banknote
• monēta
• nauda