vaticinor

Latin

Etymology

From vātēs (“soothsayer, prophet”) +‎ canō (“to sing”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯aːˈti.ki.nor/, [u̯äːˈt̪ɪkɪnɔr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /vaˈti.t͡ʃi.nor/, [väˈt̪iːt͡ʃinor]

Verb

vāticinor (present infinitive vāticinārī, perfect active vāticinātus sum); first conjugation, deponent

1. I prophesy, foretell.
2. (figuratively) I sing, celebrate (as a poet).
3. (figuratively) I rave, rant, spout foolishness.

Conjugation

Conjugation of vāticinor (first conjugation, deponent)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vāticinor	vāticināris, vāticināre	vāticinātur	vāticināmur	vāticināminī	vāticinantur
	imperfect	vāticinābar	vāticinābāris, vāticinābāre	vāticinābātur	vāticinābāmur	vāticinābāminī	vāticinābantur
	future	vāticinābor	vāticināberis, vāticinābere	vāticinābitur	vāticinābimur	vāticinābiminī	vāticinābuntur
	perfect	vāticinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	vāticinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	vāticinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vāticiner	vāticinēris, vāticinēre	vāticinētur	vāticinēmur	vāticinēminī	vāticinentur
	imperfect	vāticinārer	vāticinārēris, vāticinārēre	vāticinārētur	vāticinārēmur	vāticinārēminī	vāticinārentur
	perfect	vāticinātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	vāticinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	vāticināre	—	—	vāticināminī	—
	future	—	vāticinātor	vāticinātor	—	—	vāticinantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		vāticinārī	vāticinātum esse	vāticinātūrum esse	—	—	—
participles		vāticināns	vāticinātus	vāticinātūrus	—	—	vāticinandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		vāticinandī	vāticinandō	vāticinandum	vāticinandō	vāticinātum	vāticinātū

Derived terms

• vāticinātiō
• vāticinātor
• vāticinātrix
• vāticinium
• vāticinius

 

Related terms

• vātēs
• Vāticānus
• vāticinus

 

Descendants

• French: vaticiner
• English: vaticinate
• Italian: vaticinare
• Spanish: vaticinar
• Portuguese: vaticinar

References

• “vaticinor”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “vaticinor”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• vaticinor in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.