locījums

Latvian

Etymology

From locīt (past stem: locīj-) (“to bow, to bend, to inflect”) +‎ -ums. In the grammatical sense, this term was first used in Juris Neikens in 1850.

Pronunciation

• IPA^(key): [lùotsîːjums]

(file)

Noun

locījums m (1st declension)

1. (grammar) case (inflected form of a word, used to indicate various syntactic and semantic relations)

   datīva locījums ― dative case

   locījumu galotnes ― case endings

   latviešu valodā locījumi piemīt lietvārdiem, īpašības vārdiem, vietniekvārdiem ― in Latvian, nouns, adjectives and pronouns have cases

Declension

Declension of locījums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	locījums	locījumi
accusative (akuzatīvs)	locījumu	locījumus
genitive (ģenitīvs)	locījuma	locījumu
dative (datīvs)	locījumam	locījumiem
instrumental (instrumentālis)	locījumu	locījumiem
locative (lokatīvs)	locījumā	locījumos
vocative (vokatīvs)	locījum	locījumi

See also

• Latvian grammatical cases (Latviešu valodas locījumi):
  nominatīvs - akuzatīvs - ģenitīvs - datīvs - instrumentālis - lokatīvs - vokatīvs