uzcītīgs
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From uzcīst(ies) (“to try something, to attempt something”) + -īgs, with uzcīsties from uz- + cīsties (“to try”), a less frequently used synonym (and ultimately also cognate) of censties (“to try”) (q.v.).[1]
Adjective[edit]
uzcītīgs (definite uzcītīgais, comparative uzcītīgāks, superlative visuzcītīgākais, adverb uzcītīgi)
- diligent, industrious, zealous (who insists on trying to do, to achieve, to obtain something)
- uzcītīgs skolēns, darbinieks, strādnieks ― industrious, hard-working student, employee, worker
Declension[edit]
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of uzcītīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | uzcītīgs | uzcītīgi | uzcītīga | uzcītīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | uzcītīgu | uzcītīgus | uzcītīgu | uzcītīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | uzcītīga | uzcītīgu | uzcītīgas | uzcītīgu | |||||
| dative (datīvs) | uzcītīgam | uzcītīgiem | uzcītīgai | uzcītīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | uzcītīgu | uzcītīgiem | uzcītīgu | uzcītīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | uzcītīgā | uzcītīgos | uzcītīgā | uzcītīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms[edit]
Related terms[edit]
References[edit]
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “cīsties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN