verus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Indo-European *wēr- (true, benevolent), see also Old English wǣr (true, correct), Dutch waar (true), German wahr (true), Icelandic alvöru (earnest).

Alternative forms[edit]

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

vērus m (feminine vēra, neuter vērum); first/second declension

  1. true, real
  2. proper, suitable
  3. right, just

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative vērus vēra vērum vērī vērae vēra
genitive vērī vērae vērī vērōrum vērārum vērōrum
dative vērō vērae vērō vērīs vērīs vērīs
accusative vērum vēram vērum vērōs vērās vēra
ablative vērō vērā vērō vērīs vērīs vērīs
vocative vēre vēra vērum vērī vērae vēra

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]