verus

Latin

Etymology

From Proto-Indo-European *wēr- (“true, benevolent”), see also Old English wǣr (“true, correct”), Dutch waar (“true”), German wahr (“true”), Icelandic alvöru (“earnest”).

Alternative forms

• bērus
• uērus (typographic)

Pronunciation

• (Classical) IPA: /ˈweː.rus/

• Audio (Classical)

  (file)

Adjective

vērus m (feminine vēra, neuter vērum); first/second declension

1. true, real
2. proper, suitable
3. right, just

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	vērus	vēra	vērum		vērī	vērae	vēra
genitive	vērī	vērae	vērī		vērōrum	vērārum	vērōrum
dative	vērō	vērae	vērō		vērīs	vērīs	vērīs
accusative	vērum	vēram	vērum		vērōs	vērās	vēra
ablative	vērō	vērā	vērō		vērīs	vērīs	vērīs
vocative	vēre	vēra	vērum		vērī	vērae	vēra

• comparative: vērior, superlative: vērissimus

Derived terms

vērāx vērē vēridicus vērificō

vērisimilis vēritās vērō vērum

Related terms

vērācitās vērāciter vērificābilis vērificātiō

vērisimiliter vērīsimilitūdō vēritābilis vērumtamen

Descendants

English: very, verify Esperanto: vero French: vrai Ido: vera

Interlingua: ver Italian: vero Middle English: verray Old French: verai Portuguese: vero

Romanian: văr Sicilian: veru Spanish: vero Venetian: vero Volapük: ver