voluto

Italian

Etymology

Past participle of volere, from a Vulgar Latin root *volūtus as the past participle of *volēre < volō. Compare Catalan volgut, French voulu, Romanian vrut, Sicilian vulutu.

Verb

voluto m (feminine voluta, masculine plural voluti, feminine plural volute)

1. Past participle of volere

Adjective

voluto m (f voluta, m plural voluti, f plural volute)

1. deliberate, intentional
2. wanted, desired

---

Latin

Etymology

Frequentative of volvō, formed through its perfect passive participle volūtus.

Verb

present active volūtō, present infinitive volūtāre, perfect active volūtāvī, supine volūtātum.

1. I roll, turn, twist, or tumble about
2. I wallow
3. I ponder

Inflection

First Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	volūtō	volūtās	volūtat	volūtāmus	volūtātis	volūtant
	future	volūtābō	volūtābis	volūtābit	volūtābimus	volūtābitis	volūtābunt
	imperfect	volūtābam	volūtābās	volūtābat	volūtābāmus	volūtābātis	volūtābant
	perfect	volūtāvī	volūtāvistī	volūtāvit	volūtāvimus	volūtāvistis	volūtāvērunt
	future perfect	volūtāverō	volūtāveris	volūtāverit	volūtāverimus	volūtāveritis	volūtāverint
	pluperfect	volūtāveram	volūtāverās	volūtāverat	volūtāverāmus	volūtāverātis	volūtāverant
passive	present	volūtor	volūtāris	volūtātur	volūtāmur	volūtāminī	volūtantur
	future	volūtābor	volūtāberis	volūtābitur	volūtābimur	volūtābiminī	volūtābuntur
	imperfect	volūtābar	volūtābāris	volūtābātur	volūtābāmur	volūtābāminī	volūtābantur
	perfect	Use volūtātus m, volūtāta f, volūtātum n followed by the present indicative of sum.
	future perfect	Use volūtātus m, volūtāta f, volūtātum n followed by the future indicative of sum.
	pluperfect	Use volūtātus m, volūtāta f, volūtātum n followed by the imperfect indicative of sum.
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	volūtem	volūtēs	volūtet	volūtēmus	volūtētis	volūtent
	imperfect	volūtārem	volūtārēs	volūtāret	volūtārēmus	volūtārētis	volūtārent
	perfect	volūtāverim	volūtāverīs	volūtāverit	volūtāverīmus	volūtāverītis	volūtāverint
	pluperfect	volūtāvissem	volūtāvissēs	volūtāvisset	volūtāvissēmus	volūtāvissētis	volūtāvissent
passive	present	volūter	volūtēris	volūtētur	volūtēmur	volūtēminī	volūtentur
	imperfect	volūtārer	volūtārēris	volūtārētur	volūtārēmur	volūtārēminī	volūtārentur
	perfect	Use volūtātus m, volūtāta f, volūtātum n followed by the present subjunctive of sum.
	pluperfect	Use volūtātus m, volūtāta f, volūtātum n followed by the imperfect subjunctive of sum.
imperatives		active			passive
		present (you)	future (you)	future (he/she)	present (you)	future (you)	future (he/she)
	singular	volūtā	volūtātō	volūtātō	volūtāre	volūtātor	volūtātor
	plural	volūtāte	volūtātōte	volūtantō	volūtāminī	—	volūtantor
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		volūtāre	volūtāvisse	volūtātūrus esse	volūtārī	volūtātus esse	volūtātum īrī
participles		volūtāns (volūtantis)	—	volūtātūrus-ra, -rum	—	volūtātus-a, -um	volūtandus-nda, -ndum

Descendants

• Italian: voltare
• Portuguese: volutear, voltar
• Sicilian: vutari
• Spanish: alborotar, voltear