غريب

See also: غریب

Arabic

Etymology

From the root غ ر ب (ḡ-r-b); compare غَرُبَ (ḡaruba, “to be a stranger, to be strange”).

Pronunciation

• Audio

  (file)

Adjective

غَرِيب • (ḡarīb) (feminine غَرِيبَة (ḡarība), masculine plural غُرَبَاء (ḡurabāʾ), elative أَغْرَب (ʾaḡrab))

1. strange, peculiar, unusual
2. foreign, unfamiliar; exotic
3. outlandish
4. rare
5. amazing, wondrous
6. obscure

Declension

Declension of adjective غَرِيب (ḡarīb)

Singular	Masculine		Feminine
	basic singular triptote		singular triptote in ـَة (-a)
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غَرِيب ḡarīb	الْغَرِيب al-ḡarīb	غَرِيبَة ḡarība	الْغَرِيبَة al-ḡarība
Nominative	غَرِيبٌ ḡarībun	الْغَرِيبُ al-ḡarību	غَرِيبَةٌ ḡarībatun	الْغَرِيبَةُ al-ḡarībatu
Accusative	غَرِيبًا ḡarīban	الْغَرِيبَ al-ḡarība	غَرِيبَةً ḡarībatan	الْغَرِيبَةَ al-ḡarībata
Genitive	غَرِيبٍ ḡarībin	الْغَرِيبِ al-ḡarībi	غَرِيبَةٍ ḡarībatin	الْغَرِيبَةِ al-ḡarībati
Dual	Masculine		Feminine
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غَرِيبَيْن ḡarībayn	الْغَرِيبَيْن al-ḡarībayn	غَرِيبَتَيْن ḡarībatayn	الْغَرِيبَتَيْن al-ḡarībatayn
Nominative	غَرِيبَانِ ḡarībāni	الْغَرِيبَانِ al-ḡarībāni	غَرِيبَتَانِ ḡarībatāni	الْغَرِيبَتَانِ al-ḡarībatāni
Accusative	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَتَيْنِ ḡarībatayni	الْغَرِيبَتَيْنِ al-ḡarībatayni
Genitive	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَتَيْنِ ḡarībatayni	الْغَرِيبَتَيْنِ al-ḡarībatayni
Plural	Masculine		Feminine
	basic broken plural diptote		sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غُرَبَاء ḡurabāʾ	الْغُرَبَاء al-ḡurabāʾ	غَرِيبَات ḡarībāt	الْغَرِيبَات al-ḡarībāt
Nominative	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu	الْغُرَبَاءُ al-ḡurabāʾu	غَرِيبَاتٌ ḡarībātun	الْغَرِيبَاتُ al-ḡarībātu
Accusative	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءَ al-ḡurabāʾa	غَرِيبَاتٍ ḡarībātin	الْغَرِيبَاتِ al-ḡarībāti
Genitive	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءِ al-ḡurabāʾi	غَرِيبَاتٍ ḡarībātin	الْغَرِيبَاتِ al-ḡarībāti

References

• Wehr, Hans (1979), “غرب”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, ISBN 0-87950-003-4

Noun

غَرِيب • (ḡarīb) m (plural غُرَبَاء (ḡurabāʾ) or أَغْرَاب (ʾaḡrāb), feminine غَرِيبَة (ḡarība))

1. foreigner
2. outsider
3. stranger

Declension

Declension of noun غَرِيب (ḡarīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غَرِيب ḡarīb	الْغَرِيب al-ḡarīb	غَرِيب ḡarīb
Nominative	غَرِيبٌ ḡarībun	الْغَرِيبُ al-ḡarību	غَرِيبُ ḡarību
Accusative	غَرِيبًا ḡarīban	الْغَرِيبَ al-ḡarība	غَرِيبَ ḡarība
Genitive	غَرِيبٍ ḡarībin	الْغَرِيبِ al-ḡarībi	غَرِيبِ ḡarībi
Dual	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غَرِيبَيْن ḡarībayn	الْغَرِيبَيْن al-ḡarībayn	غَرِيبَيْ ḡarībay
Nominative	غَرِيبَانِ ḡarībāni	الْغَرِيبَانِ al-ḡarībāni	غَرِيبَا ḡarībā
Accusative	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَيْ ḡarībay
Genitive	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَيْ ḡarībay
Plural	basic broken plural diptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غُرَبَاء ḡurabāʾ	الْغُرَبَاء al-ḡurabāʾ	غُرَبَاء ḡurabāʾ
Nominative	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu	الْغُرَبَاءُ al-ḡurabāʾu	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu
Accusative	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءَ al-ḡurabāʾa	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa
Genitive	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءِ al-ḡurabāʾi	غُرَبَاءِ ḡurabāʾi

References

• Wehr, Hans (1979), “غرب”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, ISBN 0-87950-003-4