غريب

See also: غریب

Arabic

Etymology

From the root غ ر ب ‎(ḡ-r-b); compare غَرُبَ ‎(ḡaruba, “to be a stranger, to be strange”).

Pronunciation

• Audio

  (file)

Adjective

غَرِيب • ‎(ḡarīb) ‎(feminine غَرِيبَة ‎(ḡarība), masculine plural غُرَبَاء ‎(ḡurabāʾ), elative أَغْرَب ‎(ʾaḡrab))

1. strange, peculiar, unusual
2. foreign, unfamiliar; exotic
3. outlandish
4. rare
5. amazing, wondrous
6. obscure

Declension

Declension of adjective غَرِيب (ḡarīb)

Singular	Masculine		Feminine
	basic singular triptote		singular triptote in ـَة ‎(-a)
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غَرِيب ḡarīb	الْغَرِيب al-ḡarīb	غَرِيبَة ḡarība	الْغَرِيبَة al-ḡarība
Nominative	غَرِيبٌ ḡarībun	الْغَرِيبُ al-ḡarību	غَرِيبَةٌ ḡarībatun	الْغَرِيبَةُ al-ḡarībatu
Accusative	غَرِيبًا ḡarīban	الْغَرِيبَ al-ḡarība	غَرِيبَةً ḡarībatan	الْغَرِيبَةَ al-ḡarībata
Genitive	غَرِيبٍ ḡarībin	الْغَرِيبِ al-ḡarībi	غَرِيبَةٍ ḡarībatin	الْغَرِيبَةِ al-ḡarībati
Dual	Masculine		Feminine
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غَرِيبَيْن ḡarībayn	الْغَرِيبَيْن al-ḡarībayn	غَرِيبَتَيْن ḡarībatayn	الْغَرِيبَتَيْن al-ḡarībatayn
Nominative	غَرِيبَانِ ḡarībāni	الْغَرِيبَانِ al-ḡarībāni	غَرِيبَتَانِ ḡarībatāni	الْغَرِيبَتَانِ al-ḡarībatāni
Accusative	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَتَيْنِ ḡarībatayni	الْغَرِيبَتَيْنِ al-ḡarībatayni
Genitive	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَتَيْنِ ḡarībatayni	الْغَرِيبَتَيْنِ al-ḡarībatayni
Plural	Masculine		Feminine
	basic broken plural diptote		sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	غُرَبَاء ḡurabāʾ	الْغُرَبَاء al-ḡurabāʾ	غَرِيبَات ḡarībāt	الْغَرِيبَات al-ḡarībāt
Nominative	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu	الْغُرَبَاءُ al-ḡurabāʾu	غَرِيبَاتٌ ḡarībātun	الْغَرِيبَاتُ al-ḡarībātu
Accusative	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءَ al-ḡurabāʾa	غَرِيبَاتٍ ḡarībātin	الْغَرِيبَاتِ al-ḡarībāti
Genitive	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءِ al-ḡurabāʾi	غَرِيبَاتٍ ḡarībātin	الْغَرِيبَاتِ al-ḡarībāti

References

• Wehr, Hans (1979), “غرب”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, ISBN 0-87950-003-4

Noun

غَرِيب • ‎(ḡarīb) m ‎(plural غُرَبَاء ‎(ḡurabāʾ) or أَغْرَاب ‎(ʾaḡrāb), feminine غَرِيبَة ‎(ḡarība))

1. foreigner
2. outsider
3. stranger

Declension

Declension of noun غَرِيب (ḡarīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غَرِيب ḡarīb	الْغَرِيب al-ḡarīb	غَرِيب ḡarīb
Nominative	غَرِيبٌ ḡarībun	الْغَرِيبُ al-ḡarību	غَرِيبُ ḡarību
Accusative	غَرِيبًا ḡarīban	الْغَرِيبَ al-ḡarība	غَرِيبَ ḡarība
Genitive	غَرِيبٍ ḡarībin	الْغَرِيبِ al-ḡarībi	غَرِيبِ ḡarībi
Dual	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غَرِيبَيْن ḡarībayn	الْغَرِيبَيْن al-ḡarībayn	غَرِيبَيْ ḡarībay
Nominative	غَرِيبَانِ ḡarībāni	الْغَرِيبَانِ al-ḡarībāni	غَرِيبَا ḡarībā
Accusative	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَيْ ḡarībay
Genitive	غَرِيبَيْنِ ḡarībayni	الْغَرِيبَيْنِ al-ḡarībayni	غَرِيبَيْ ḡarībay
Plural	basic broken plural diptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	غُرَبَاء ḡurabāʾ	الْغُرَبَاء al-ḡurabāʾ	غُرَبَاء ḡurabāʾ
Nominative	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu	الْغُرَبَاءُ al-ḡurabāʾu	غُرَبَاءُ ḡurabāʾu
Accusative	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءَ al-ḡurabāʾa	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa
Genitive	غُرَبَاءَ ḡurabāʾa	الْغُرَبَاءِ al-ḡurabāʾi	غُرَبَاءِ ḡurabāʾi

References

• Wehr, Hans (1979), “غرب”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, ISBN 0-87950-003-4