Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search




ādscrībō (present infinitive ādscrībere, perfect active ādscrīpsī, supine ādscrīptum); third conjugation

  1. Alternative form of āscrībō


   Conjugation of adscribo (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ādscrībō ādscrībis ādscrībit ādscrībimus ādscrībitis ādscrībunt
imperfect ādscrībēbam ādscrībēbās ādscrībēbat ādscrībēbāmus ādscrībēbātis ādscrībēbant
future ādscrībam ādscrībēs ādscrībet ādscrībēmus ādscrībētis ādscrībent
perfect ādscrīpsī ādscrīpsistī ādscrīpsit ādscrīpsimus ādscrīpsistis ādscrīpsērunt, ādscrīpsēre
pluperfect ādscrīpseram ādscrīpserās ādscrīpserat ādscrīpserāmus ādscrīpserātis ādscrīpserant
future perfect ādscrīpserō ādscrīpseris ādscrīpserit ādscrīpserimus ādscrīpseritis ādscrīpserint
passive present ādscrībor ādscrīberis, ādscrībere ādscrībitur ādscrībimur ādscrībiminī ādscrībuntur
imperfect ādscrībēbar ādscrībēbāris, ādscrībēbāre ādscrībēbātur ādscrībēbāmur ādscrībēbāminī ādscrībēbantur
future ādscrībar ādscrībēris, ādscrībēre ādscrībētur ādscrībēmur ādscrībēminī ādscrībentur
perfect ādscrīptus + present active indicative of sum
pluperfect ādscrīptus + imperfect active indicative of sum
future perfect ādscrīptus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ādscrībam ādscrībās ādscrībat ādscrībāmus ādscrībātis ādscrībant
imperfect ādscrīberem ādscrīberēs ādscrīberet ādscrīberēmus ādscrīberētis ādscrīberent
perfect ādscrīpserim ādscrīpserīs ādscrīpserit ādscrīpserīmus ādscrīpserītis ādscrīpserint
pluperfect ādscrīpsissem ādscrīpsissēs ādscrīpsisset ādscrīpsissēmus ādscrīpsissētis ādscrīpsissent
passive present ādscrībar ādscrībāris, ādscrībāre ādscrībātur ādscrībāmur ādscrībāminī ādscrībantur
imperfect ādscrīberer ādscrīberēris, ādscrīberēre ādscrīberētur ādscrīberēmur ādscrīberēminī ādscrīberentur
perfect ādscrīptus + present active subjunctive of sum
pluperfect ādscrīptus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ādscrībe ādscrībite
future ādscrībitō ādscrībitō ādscrībitōte ādscrībuntō
passive present ādscrībere ādscrībiminī
future ādscrībitor ādscrībitor ādscrībuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ādscrībere ādscrīpsisse ādscrīptūrus esse ādscrībī ādscrīptus esse ādscrīptum īrī
participles ādscrībēns ādscrīptūrus ādscrīptus ādscrībendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ādscrībere ādscrībendī ādscrībendō ādscrībendum ādscrīptum ādscrīptū


  • adscribo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français [Illustrated Latin-French Dictionary], Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to add to one's letter good wishes to some one: adscribere alicui salutem (Att. 5. 20. 9)




  1. First-person singular (yo) present indicative form of adscribir.