bleker

Dutch

Alternative forms

• bleeker (obsolete)

Etymology

From Middle Dutch bleker. Equivalent to bleken +‎ -er.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈbleː.kər/

• Audio:

  (file)

• Hyphenation: ble‧ker
• Rhymes: -eːkər

Noun

bleker m (plural blekers, no diminutive)

1. a bleacher, one who bleaches fabrics, especially linens; the owner or operator of a bleaching business

Derived terms

• blekerij

Norwegian Bokmål

Verb

bleker

1. present of bleke

Old Swedish

Etymology

From Old Norse bleikr, from Proto-Germanic *blaikaz.

Adjective

bleker

1. pale, whitish

Declension

Declension of blēker (strong)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	blēker	blēk	blēkt
accusative	blēkan	blēka	blēkt
dative	blēkum blēkom	blēkri blēkre	blēku blēko
genitive	blēks	blēkrar	blēks
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	blēkir blēker	blēkar	blēk
accusative	blēka	blēkar	blēk
dative	blēkum blēkom	blēkum blēkom	blēkum blēkom
genitive	blēkra blēka	blēkra blēka	blēkra blēka

Declension of blēker (weak)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	blēki blēke	blēka	blēka
accusative	blēka	blēku blēko	blēka
dative	blēka	blēku blēko	blēka
genitive	blēka	blēku blēko	blēka
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	blēku blēko	blēku blēko	blēku blēko
accusative	blēku blēko	blēku blēko	blēku blēko
dative	blēku blēko	blēku blēko	blēku blēko
genitive	blēku blēko	blēku blēko	blēku blēko

Descendants

• Swedish: blek

Swedish

Verb

bleker

1. present indicative of bleka