circumretio

Latin

Etymology

From circum (“around”) +‎ rēte (“net”) +‎ -iō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kir.kumˈreː.ti.oː/, [kɪrkʊmˈreːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /t͡ʃir.kumˈret.t͡si.o/, [t͡ʃirkumˈrɛt̪ː͡s̪io]

Verb

circumrētiō (present infinitive circumrētīre, perfect active circumrētīvī, supine circumrētītum); fourth conjugation

1. to ensnare (surround with a net)

Conjugation

Conjugation of circumrētiō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	circumrētiō	circumrētīs	circumrētit	circumrētīmus	circumrētītis	circumrētiunt
	imperfect	circumrētiēbam	circumrētiēbās	circumrētiēbat	circumrētiēbāmus	circumrētiēbātis	circumrētiēbant
	future	circumrētiam	circumrētiēs	circumrētiet	circumrētiēmus	circumrētiētis	circumrētient
	perfect	circumrētīvī	circumrētīvistī	circumrētīvit	circumrētīvimus	circumrētīvistis	circumrētīvērunt, circumrētīvēre
	pluperfect	circumrētīveram	circumrētīverās	circumrētīverat	circumrētīverāmus	circumrētīverātis	circumrētīverant
	future perfect	circumrētīverō	circumrētīveris	circumrētīverit	circumrētīverimus	circumrētīveritis	circumrētīverint
passive	present	circumrētior	circumrētīris, circumrētīre	circumrētītur	circumrētīmur	circumrētīminī	circumrētiuntur
	imperfect	circumrētiēbar	circumrētiēbāris, circumrētiēbāre	circumrētiēbātur	circumrētiēbāmur	circumrētiēbāminī	circumrētiēbantur
	future	circumrētiar	circumrētiēris, circumrētiēre	circumrētiētur	circumrētiēmur	circumrētiēminī	circumrētientur
	perfect	circumrētītus + present active indicative of sum
	pluperfect	circumrētītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	circumrētītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	circumrētiam	circumrētiās	circumrētiat	circumrētiāmus	circumrētiātis	circumrētiant
	imperfect	circumrētīrem	circumrētīrēs	circumrētīret	circumrētīrēmus	circumrētīrētis	circumrētīrent
	perfect	circumrētīverim	circumrētīverīs	circumrētīverit	circumrētīverīmus	circumrētīverītis	circumrētīverint
	pluperfect	circumrētīvissem	circumrētīvissēs	circumrētīvisset	circumrētīvissēmus	circumrētīvissētis	circumrētīvissent
passive	present	circumrētiar	circumrētiāris, circumrētiāre	circumrētiātur	circumrētiāmur	circumrētiāminī	circumrētiantur
	imperfect	circumrētīrer	circumrētīrēris, circumrētīrēre	circumrētīrētur	circumrētīrēmur	circumrētīrēminī	circumrētīrentur
	perfect	circumrētītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	circumrētītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	circumrētī	—	—	circumrētīte	—
	future	—	circumrētītō	circumrētītō	—	circumrētītōte	circumrētiuntō
passive	present	—	circumrētīre	—	—	circumrētīminī	—
	future	—	circumrētītor	circumrētītor	—	—	circumrētiuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		circumrētīre	circumrētīvisse	circumrētītūrum esse	circumrētīrī	circumrētītum esse	circumrētītum īrī
participles		circumrētiēns	—	circumrētītūrus	—	circumrētītus	circumrētiendus, circumrētiundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		circumrētiendī	circumrētiendō	circumrētiendum	circumrētiendō	circumrētītum	circumrētītū

References

• “circumretio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• circumretio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.