commetior

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From con- +‎ mētior.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

commētior (present infinitive commētīrī, perfect active commēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. I measure.
  2. I measure or compare with or by; proportion.

Inflection[edit]

   Conjugation of commetior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present commētior commētīris, commētīre commētītur commētīmur commētīminī commētiuntur
imperfect commētiēbar commētiēbāris, commētiēbāre commētiēbātur commētiēbāmur commētiēbāminī commētiēbantur
future commētiar commētiēris, commētiēre commētiētur commētiēmur commētiēminī commētientur
perfect commēnsus + present active indicative of sum
pluperfect commēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect commēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present commētiar commētiāris, commētiāre commētiātur commētiāmur commētiāminī commētiantur
imperfect commētīrer commētīrēris, commētīrēre commētīrētur commētīrēmur commētīrēminī commētīrentur
perfect commēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect commēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present commētīre commētīminī
future commētītor commētītor commētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives commētīrī commēnsus esse commēnsūrus esse
participles commētiēns commēnsus commēnsūrus commētiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
commētīrī commētiendī commētiendō commētiendum commēnsum commēnsū

Descendants[edit]

References[edit]