desterno

Latin

Etymology

From dē- +‎ sternō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːsˈter.noː/, [d̪eːs̠ˈt̪ɛrnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /desˈter.no/, [d̪esˈt̪ɛrno]

Verb

dēsternō (present infinitive dēsternere, perfect active dēstrāvī, supine dēstrātum); third conjugation

1. to unsaddle
2. to free from its covering

Conjugation

Conjugation of dēsternō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēsternō	dēsternis	dēsternit	dēsternimus	dēsternitis	dēsternunt
	imperfect	dēsternēbam	dēsternēbās	dēsternēbat	dēsternēbāmus	dēsternēbātis	dēsternēbant
	future	dēsternam	dēsternēs	dēsternet	dēsternēmus	dēsternētis	dēsternent
	perfect	dēstrāvī	dēstrāvistī	dēstrāvit	dēstrāvimus	dēstrāvistis	dēstrāvērunt, dēstrāvēre
	pluperfect	dēstrāveram	dēstrāverās	dēstrāverat	dēstrāverāmus	dēstrāverātis	dēstrāverant
	future perfect	dēstrāverō	dēstrāveris	dēstrāverit	dēstrāverimus	dēstrāveritis	dēstrāverint
passive	present	dēsternor	dēsterneris, dēsternere	dēsternitur	dēsternimur	dēsterniminī	dēsternuntur
	imperfect	dēsternēbar	dēsternēbāris, dēsternēbāre	dēsternēbātur	dēsternēbāmur	dēsternēbāminī	dēsternēbantur
	future	dēsternar	dēsternēris, dēsternēre	dēsternētur	dēsternēmur	dēsternēminī	dēsternentur
	perfect	dēstrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēstrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēstrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēsternam	dēsternās	dēsternat	dēsternāmus	dēsternātis	dēsternant
	imperfect	dēsternerem	dēsternerēs	dēsterneret	dēsternerēmus	dēsternerētis	dēsternerent
	perfect	dēstrāverim	dēstrāverīs	dēstrāverit	dēstrāverīmus	dēstrāverītis	dēstrāverint
	pluperfect	dēstrāvissem	dēstrāvissēs	dēstrāvisset	dēstrāvissēmus	dēstrāvissētis	dēstrāvissent
passive	present	dēsternar	dēsternāris, dēsternāre	dēsternātur	dēsternāmur	dēsternāminī	dēsternantur
	imperfect	dēsternerer	dēsternerēris, dēsternerēre	dēsternerētur	dēsternerēmur	dēsternerēminī	dēsternerentur
	perfect	dēstrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēstrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēsterne	—	—	dēsternite	—
	future	—	dēsternitō	dēsternitō	—	dēsternitōte	dēsternuntō
passive	present	—	dēsternere	—	—	dēsterniminī	—
	future	—	dēsternitor	dēsternitor	—	—	dēsternuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēsternere	dēstrāvisse	dēstrātūrum esse	dēsternī	dēstrātum esse	dēstrātum īrī
participles		dēsternēns	—	dēstrātūrus	—	dēstrātus	dēsternendus, dēsternundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēsternendī	dēsternendō	dēsternendum	dēsternendō	dēstrātum	dēstrātū

References

• “desterno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• desterno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.