Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: deturpò




  1. first-person singular present indicative of deturpare




From de- +‎ turpō



dēturpō (present infinitive dēturpāre, perfect active dēturpāvī, supine dēturpātum); first conjugation

  1. I disfigure
  2. I defile


   Conjugation of deturpo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēturpō dēturpās dēturpat dēturpāmus dēturpātis dēturpant
imperfect dēturpābam dēturpābās dēturpābat dēturpābāmus dēturpābātis dēturpābant
future dēturpābō dēturpābis dēturpābit dēturpābimus dēturpābitis dēturpābunt
perfect dēturpāvī dēturpāvistī dēturpāvit dēturpāvimus dēturpāvistis dēturpāvērunt, dēturpāvēre
pluperfect dēturpāveram dēturpāverās dēturpāverat dēturpāverāmus dēturpāverātis dēturpāverant
future perfect dēturpāverō dēturpāveris dēturpāverit dēturpāverimus dēturpāveritis dēturpāverint
passive present dēturpor dēturpāris, dēturpāre dēturpātur dēturpāmur dēturpāminī dēturpantur
imperfect dēturpābar dēturpābāris, dēturpābāre dēturpābātur dēturpābāmur dēturpābāminī dēturpābantur
future dēturpābor dēturpāberis, dēturpābere dēturpābitur dēturpābimur dēturpābiminī dēturpābuntur
perfect dēturpātus + present active indicative of sum
pluperfect dēturpātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēturpātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēturpem dēturpēs dēturpet dēturpēmus dēturpētis dēturpent
imperfect dēturpārem dēturpārēs dēturpāret dēturpārēmus dēturpārētis dēturpārent
perfect dēturpāverim dēturpāverīs dēturpāverit dēturpāverīmus dēturpāverītis dēturpāverint
pluperfect dēturpāvissem dēturpāvissēs dēturpāvisset dēturpāvissēmus dēturpāvissētis dēturpāvissent
passive present dēturper dēturpēris, dēturpēre dēturpētur dēturpēmur dēturpēminī dēturpentur
imperfect dēturpārer dēturpārēris, dēturpārēre dēturpārētur dēturpārēmur dēturpārēminī dēturpārentur
perfect dēturpātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēturpātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēturpā dēturpāte
future dēturpātō dēturpātō dēturpātōte dēturpantō
passive present dēturpāre dēturpāminī
future dēturpātor dēturpātor dēturpantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēturpāre dēturpāvisse dēturpātūrus esse dēturpārī dēturpātus esse dēturpātum īrī
participles dēturpāns dēturpātūrus dēturpātus dēturpandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēturpāre dēturpandī dēturpandō dēturpandum dēturpātum dēturpātū


  • deturpo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deturpo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette