devoro

See also: devoró

Catalan

Verb

devoro

---

Latin

Etymology

(deprecated template usage)

From dē- +‎ vorō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.u̯o.roː/, [ˈd̪eːu̯ɔroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.vo.ro/, [ˈd̪ɛːvoro]

Verb

dēvorō (present infinitive dēvorāre, perfect active dēvorāvī, supine dēvorātum); first conjugation

1. I swallow, gulp down, or devour; I enjoy
   • Gaius Valerus Catullus, Catullus III, lines 13 & 14

     at vobis male sit, malae tenebrae
     Orci, quae omnia bella devoratis.

     Yet let it be badly for you, evil shadows
     of Orcus, who devour everything beautiful.

2. I absorb
3. I consume

Conjugation

Conjugation of dēvorō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēvorō	dēvorās	dēvorat	dēvorāmus	dēvorātis	dēvorant
	imperfect	dēvorābam	dēvorābās	dēvorābat	dēvorābāmus	dēvorābātis	dēvorābant
	future	dēvorābō	dēvorābis	dēvorābit	dēvorābimus	dēvorābitis	dēvorābunt
	perfect	dēvorāvī	dēvorāvistī	dēvorāvit	dēvorāvimus	dēvorāvistis	dēvorāvērunt, dēvorāvēre
	pluperfect	dēvorāveram	dēvorāverās	dēvorāverat	dēvorāverāmus	dēvorāverātis	dēvorāverant
	future perfect	dēvorāverō	dēvorāveris	dēvorāverit	dēvorāverimus	dēvorāveritis	dēvorāverint
passive	present	dēvoror	dēvorāris, dēvorāre	dēvorātur	dēvorāmur	dēvorāminī	dēvorantur
	imperfect	dēvorābar	dēvorābāris, dēvorābāre	dēvorābātur	dēvorābāmur	dēvorābāminī	dēvorābantur
	future	dēvorābor	dēvorāberis, dēvorābere	dēvorābitur	dēvorābimur	dēvorābiminī	dēvorābuntur
	perfect	dēvorātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēvorātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēvorātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēvorem	dēvorēs	dēvoret	dēvorēmus	dēvorētis	dēvorent
	imperfect	dēvorārem	dēvorārēs	dēvorāret	dēvorārēmus	dēvorārētis	dēvorārent
	perfect	dēvorāverim	dēvorāverīs	dēvorāverit	dēvorāverīmus	dēvorāverītis	dēvorāverint
	pluperfect	dēvorāvissem	dēvorāvissēs	dēvorāvisset	dēvorāvissēmus	dēvorāvissētis	dēvorāvissent
passive	present	dēvorer	dēvorēris, dēvorēre	dēvorētur	dēvorēmur	dēvorēminī	dēvorentur
	imperfect	dēvorārer	dēvorārēris, dēvorārēre	dēvorārētur	dēvorārēmur	dēvorārēminī	dēvorārentur
	perfect	dēvorātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēvorātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēvorā	—	—	dēvorāte	—
	future	—	dēvorātō	dēvorātō	—	dēvorātōte	dēvorantō
passive	present	—	dēvorāre	—	—	dēvorāminī	—
	future	—	dēvorātor	dēvorātor	—	—	dēvorantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēvorāre	dēvorāvisse	dēvorātūrum esse	dēvorārī	dēvorātum esse	dēvorātum īrī
participles		dēvorāns	—	dēvorātūrus	—	dēvorātus	dēvorandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēvorandī	dēvorandō	dēvorandum	dēvorandō	dēvorātum	dēvorātū

Descendants

• Catalan: devorar
• English: devour
• French: dévorer
• Italian: divorare
• Portuguese: devorar
• Spanish: devorar

References

• “devoro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “devoro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• devoro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

---

Portuguese

Verb

devoro

---

Spanish

Verb

devoro

1. First-person singular (yo) present indicative form of devorar.