dilacero

See also: dilacerò

Italian

Verb

dilacero

1. first-person singular present indicative of dilacerare

Anagrams

• Alderico, Cordelia, Doralice, cedolari, cordiale, coridale, declorai, dolciera

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *dwóh₁

▲

Proto-Indo-European *trísinflu.

Proto-Indo-European *d(w)is-

Proto-Italic *dis-

Latin dis-

Proto-Indo-European *leh₂k-

Proto-Italic *lakeros

Latin lacer

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin lacerō

Latin dīlacerō

From dis- + lacerō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [diːˈɫa.kɛ.roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [diˈlaː.t͡ʃe.ro]

Verb

dīlacerō (present infinitive dīlacerāre, perfect active dīlacerāvī, supine dīlacerātum); first conjugation

1. to tear apart, or to pieces

Conjugation

   Conjugation of dīlacerō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dīlacerō		dīlacerās		dīlacerat		dīlacerāmus		dīlacerātis		dīlacerant
	imperfect	dīlacerābam		dīlacerābās		dīlacerābat		dīlacerābāmus		dīlacerābātis		dīlacerābant
	future	dīlacerābō		dīlacerābis		dīlacerābit		dīlacerābimus		dīlacerābitis		dīlacerābunt
	perfect	dīlacerāvī		dīlacerāvistī		dīlacerāvit		dīlacerāvimus		dīlacerāvistis		dīlacerāvērunt, dīlacerāvēre
	pluperfect	dīlacerāveram		dīlacerāverās		dīlacerāverat		dīlacerāverāmus		dīlacerāverātis		dīlacerāverant
	future perfect	dīlacerāverō		dīlacerāveris		dīlacerāverit		dīlacerāverimus		dīlacerāveritis		dīlacerāverint
passive	present	dīlaceror		dīlacerāris, dīlacerāre		dīlacerātur		dīlacerāmur		dīlacerāminī		dīlacerantur
	imperfect	dīlacerābar		dīlacerābāris, dīlacerābāre		dīlacerābātur		dīlacerābāmur		dīlacerābāminī		dīlacerābantur
	future	dīlacerābor		dīlacerāberis, dīlacerābere		dīlacerābitur		dīlacerābimur		dīlacerābiminī		dīlacerābuntur
	perfect	dīlacerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīlacerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīlacerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dīlacerem		dīlacerēs		dīlaceret		dīlacerēmus		dīlacerētis		dīlacerent
	imperfect	dīlacerārem		dīlacerārēs		dīlacerāret		dīlacerārēmus		dīlacerārētis		dīlacerārent
	perfect	dīlacerāverim		dīlacerāverīs		dīlacerāverit		dīlacerāverīmus		dīlacerāverītis		dīlacerāverint
	pluperfect	dīlacerāvissem		dīlacerāvissēs		dīlacerāvisset		dīlacerāvissēmus		dīlacerāvissētis		dīlacerāvissent
passive	present	dīlacerer		dīlacerēris, dīlacerēre		dīlacerētur		dīlacerēmur		dīlacerēminī		dīlacerentur
	imperfect	dīlacerārer		dīlacerārēris, dīlacerārēre		dīlacerārētur		dīlacerārēmur		dīlacerārēminī		dīlacerārentur
	perfect	dīlacerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dīlacerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dīlacerā		—		—		dīlacerāte		—
	future	—		dīlacerātō		dīlacerātō		—		dīlacerātōte		dīlacerantō
passive	present	—		dīlacerāre		—		—		dīlacerāminī		—
	future	—		dīlacerātor		dīlacerātor		—		—		dīlacerantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dīlacerāre			dīlacerārī			dīlacerāns			—
future		dīlacerātūrum esse			dīlacerātum īrī			dīlacerātūrus			dīlacerandus
perfect		dīlacerāvisse			dīlacerātum esse			—			dīlacerātus
future perfect		—			dīlacerātum fore			—			—
perfect potential		dīlacerātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dīlacerandī		dīlacerandō		dīlacerandum		dīlacerandō		dīlacerātum		dīlacerātū

Derived terms

• dīlacerātiō

Descendants

• Italian: dilacerare
• Portuguese: dilacerar
• Spanish: dilacerar

References

• “dilacero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dilacero”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “dilacero”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

dilacero

1. first-person singular present indicative of dilacerar