ferrumino

Latin

Etymology

From ferrūmen (“cement, solder”) +‎ -ō (verb-forming suffix).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ferˈruː.mi.noː/, [fɛrˈruːmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ferˈru.mi.no/, [ferˈruːmino]

Verb

ferrūminō (present infinitive ferrūmināre, perfect active ferrūmināvī, supine ferrūminātum); first conjugation

1. to cement

Conjugation

Conjugation of ferrūminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ferrūminō	ferrūminās	ferrūminat	ferrūmināmus	ferrūminātis	ferrūminant
	imperfect	ferrūminābam	ferrūminābās	ferrūminābat	ferrūminābāmus	ferrūminābātis	ferrūminābant
	future	ferrūminābō	ferrūminābis	ferrūminābit	ferrūminābimus	ferrūminābitis	ferrūminābunt
	perfect	ferrūmināvī	ferrūmināvistī	ferrūmināvit	ferrūmināvimus	ferrūmināvistis	ferrūmināvērunt, ferrūmināvēre
	pluperfect	ferrūmināveram	ferrūmināverās	ferrūmināverat	ferrūmināverāmus	ferrūmināverātis	ferrūmināverant
	future perfect	ferrūmināverō	ferrūmināveris	ferrūmināverit	ferrūmināverimus	ferrūmināveritis	ferrūmināverint
passive	present	ferrūminor	ferrūmināris, ferrūmināre	ferrūminātur	ferrūmināmur	ferrūmināminī	ferrūminantur
	imperfect	ferrūminābar	ferrūminābāris, ferrūminābāre	ferrūminābātur	ferrūminābāmur	ferrūminābāminī	ferrūminābantur
	future	ferrūminābor	ferrūmināberis, ferrūminābere	ferrūminābitur	ferrūminābimur	ferrūminābiminī	ferrūminābuntur
	perfect	ferrūminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ferrūminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ferrūminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ferrūminem	ferrūminēs	ferrūminet	ferrūminēmus	ferrūminētis	ferrūminent
	imperfect	ferrūminārem	ferrūminārēs	ferrūmināret	ferrūminārēmus	ferrūminārētis	ferrūminārent
	perfect	ferrūmināverim	ferrūmināverīs	ferrūmināverit	ferrūmināverīmus	ferrūmināverītis	ferrūmināverint
	pluperfect	ferrūmināvissem	ferrūmināvissēs	ferrūmināvisset	ferrūmināvissēmus	ferrūmināvissētis	ferrūmināvissent
passive	present	ferrūminer	ferrūminēris, ferrūminēre	ferrūminētur	ferrūminēmur	ferrūminēminī	ferrūminentur
	imperfect	ferrūminārer	ferrūminārēris, ferrūminārēre	ferrūminārētur	ferrūminārēmur	ferrūminārēminī	ferrūminārentur
	perfect	ferrūminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ferrūminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ferrūminā	—	—	ferrūmināte	—
	future	—	ferrūminātō	ferrūminātō	—	ferrūminātōte	ferrūminantō
passive	present	—	ferrūmināre	—	—	ferrūmināminī	—
	future	—	ferrūminātor	ferrūminātor	—	—	ferrūminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ferrūmināre	ferrūmināvisse	ferrūminātūrum esse	ferrūminārī	ferrūminātum esse	ferrūminātum īrī
participles		ferrūmināns	—	ferrūminātūrus	—	ferrūminātus	ferrūminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ferrūminandī	ferrūminandō	ferrūminandum	ferrūminandō	ferrūminātum	ferrūminātū

References

• ferrumino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.