gelatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɡɛˈɫaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [d͡ʒeˈlaː.tus]

Etymology 1

Perfect active participle of gelō (“to freeze, congeal”).

Participle

gelātus (feminine gelāta, neuter gelātum); first/second-declension participle

1. frozen, congealed, having been frozen.
2. frightened, petrified, having been frightened.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	gelātus	gelāta	gelātum		gelātī	gelātae	gelāta
genitive	gelātī	gelātae	gelātī		gelātōrum	gelātārum	gelātōrum
dative	gelātō	gelātae	gelātō		gelātīs
accusative	gelātum	gelātam	gelātum		gelātōs	gelātās	gelāta
ablative	gelātō	gelātā	gelātō		gelātīs
vocative	gelāte	gelāta	gelātum		gelātī	gelātae	gelāta

Descendants

• Catalan: gelat, gelada
• Dalmatian: gelut
• French: gelé, gelée
• Galician: xeado
• Italian: gelato, gelata
  • → English: gelato
• Occitan: gelat, gelada
• Portuguese: geado
• → Portuguese: gelado (learned)
• Sicilian: jilatu, jilata
• Spanish: helado, helada

Etymology 2

From gelō (“to freeze, congeal”) +‎ -tus.

Noun

gelātus m (genitive gelātūs); fourth declension

1. frost

Declension

Fourth-declension noun.

	singular	plural
nominative	gelātus	gelātūs
genitive	gelātūs	gelātuum
dative	gelātuī	gelātibus
accusative	gelātum	gelātūs
ablative	gelātū	gelātibus
vocative	gelātus	gelātūs

References

• “gelatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “gelatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.