instillo

See also: instillò

Italian

Verb

instillo

1. first-person singular present indicative of instillare

Anagrams

• stillino

Latin

Etymology

From in- +‎ stīllō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /inˈstiːl.loː/, [ĩːˈs̠t̪iːlːʲoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈstil.lo/, [inˈst̪ilːo]

Verb

īnstīllō (present infinitive īnstīllāre, perfect active īnstīllāvī, supine īnstīllātum); first conjugation

1. to drop in (pour liquid in drop-wise)
2. to instil, inspire

Conjugation

Conjugation of īnstīllō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnstīllō	īnstīllās	īnstīllat	īnstīllāmus	īnstīllātis	īnstīllant
	imperfect	īnstīllābam	īnstīllābās	īnstīllābat	īnstīllābāmus	īnstīllābātis	īnstīllābant
	future	īnstīllābō	īnstīllābis	īnstīllābit	īnstīllābimus	īnstīllābitis	īnstīllābunt
	perfect	īnstīllāvī	īnstīllāvistī	īnstīllāvit	īnstīllāvimus	īnstīllāvistis	īnstīllāvērunt, īnstīllāvēre
	pluperfect	īnstīllāveram	īnstīllāverās	īnstīllāverat	īnstīllāverāmus	īnstīllāverātis	īnstīllāverant
	future perfect	īnstīllāverō	īnstīllāveris	īnstīllāverit	īnstīllāverimus	īnstīllāveritis	īnstīllāverint
passive	present	īnstīllor	īnstīllāris, īnstīllāre	īnstīllātur	īnstīllāmur	īnstīllāminī	īnstīllantur
	imperfect	īnstīllābar	īnstīllābāris, īnstīllābāre	īnstīllābātur	īnstīllābāmur	īnstīllābāminī	īnstīllābantur
	future	īnstīllābor	īnstīllāberis, īnstīllābere	īnstīllābitur	īnstīllābimur	īnstīllābiminī	īnstīllābuntur
	perfect	īnstīllātus + present active indicative of sum
	pluperfect	īnstīllātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	īnstīllātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnstīllem	īnstīllēs	īnstīllet	īnstīllēmus	īnstīllētis	īnstīllent
	imperfect	īnstīllārem	īnstīllārēs	īnstīllāret	īnstīllārēmus	īnstīllārētis	īnstīllārent
	perfect	īnstīllāverim	īnstīllāverīs	īnstīllāverit	īnstīllāverīmus	īnstīllāverītis	īnstīllāverint
	pluperfect	īnstīllāvissem	īnstīllāvissēs	īnstīllāvisset	īnstīllāvissēmus	īnstīllāvissētis	īnstīllāvissent
passive	present	īnstīller	īnstīllēris, īnstīllēre	īnstīllētur	īnstīllēmur	īnstīllēminī	īnstīllentur
	imperfect	īnstīllārer	īnstīllārēris, īnstīllārēre	īnstīllārētur	īnstīllārēmur	īnstīllārēminī	īnstīllārentur
	perfect	īnstīllātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	īnstīllātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	īnstīllā	—	—	īnstīllāte	—
	future	—	īnstīllātō	īnstīllātō	—	īnstīllātōte	īnstīllantō
passive	present	—	īnstīllāre	—	—	īnstīllāminī	—
	future	—	īnstīllātor	īnstīllātor	—	—	īnstīllantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		īnstīllāre	īnstīllāvisse	īnstīllātūrum esse	īnstīllārī	īnstīllātum esse	īnstīllātum īrī
participles		īnstīllāns	—	īnstīllātūrus	—	īnstīllātus	īnstīllandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		īnstīllandī	īnstīllandō	īnstīllandum	īnstīllandō	īnstīllātum	īnstīllātū

Descendants

• Italian: istillare

References

• “instillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “instillo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• instillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.