locupleto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From locuplēs ‎(wealthy, opulent)

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

locuplētō ‎(present infinitive locuplētāre, perfect active locuplētāvī, supine locuplētātum); first conjugation

  1. I enrich, make wealthy.
  2. I embellish.

Inflection[edit]

   Conjugation of locupleto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present locuplētō locuplētās locuplētat locuplētāmus locuplētātis locuplētant
imperfect locuplētābam locuplētābās locuplētābat locuplētābāmus locuplētābātis locuplētābant
future locuplētābō locuplētābis locuplētābit locuplētābimus locuplētābitis locuplētābunt
perfect locuplētāvī locuplētāvistī locuplētāvit locuplētāvimus locuplētāvistis locuplētāvērunt, locuplētāvēre
pluperfect locuplētāveram locuplētāverās locuplētāverat locuplētāverāmus locuplētāverātis locuplētāverant
future perfect locuplētāverō locuplētāveris locuplētāverit locuplētāverimus locuplētāveritis locuplētāverint
passive present locuplētor locuplētāris, locuplētāre locuplētātur locuplētāmur locuplētāminī locuplētantur
imperfect locuplētābar locuplētābāris, locuplētābāre locuplētābātur locuplētābāmur locuplētābāminī locuplētābantur
future locuplētābor locuplētāberis, locuplētābere locuplētābitur locuplētābimur locuplētābiminī locuplētābuntur
perfect locuplētātus + present active indicative of sum
pluperfect locuplētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect locuplētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present locuplētem locuplētēs locuplētet locuplētēmus locuplētētis locuplētent
imperfect locuplētārem locuplētārēs locuplētāret locuplētārēmus locuplētārētis locuplētārent
perfect locuplētāverim locuplētāverīs locuplētāverit locuplētāverīmus locuplētāverītis locuplētāverint
pluperfect locuplētāvissem locuplētāvissēs locuplētāvisset locuplētāvissēmus locuplētāvissētis locuplētāvissent
passive present locuplēter locuplētēris, locuplētēre locuplētētur locuplētēmur locuplētēminī locuplētentur
imperfect locuplētārer locuplētārēris, locuplētārēre locuplētārētur locuplētārēmur locuplētārēminī locuplētārentur
perfect locuplētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect locuplētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present locuplētā locuplētāte
future locuplētātō locuplētātō locuplētātōte locuplētantō
passive present locuplētāre locuplētāminī
future locuplētātor locuplētātor locuplētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives locuplētāre locuplētāvisse locuplētātūrus esse locuplētārī locuplētātus esse locuplētātum īrī
participles locuplētāns locuplētātūrus locuplētātus locuplētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
locuplētāre locuplētandī locuplētandō locuplētandum locuplētātum locuplētātū

Related terms[edit]

References[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

locupleto

  1. first-person singular present indicative of locupletar