mācīt
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents
Latvian[edit]
Etymology[edit]
Cognate with Lithuanian mokyti.
Verb[edit]
mācīt tr., 3rd conj., pres. mācu, māci, māca, past mācīju
- to teach
Conjugation[edit]
conjugation of mācīt
| INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) |
||||
|---|---|---|---|---|---|
| Present (tagadne) |
Past (pagātne) |
Future (nākotne) |
|||
| 1st pers. sg. | es | mācu | mācīju | mācīšu | — |
| 2nd pers. sg. | tu | māci | mācīji | mācīsi | māci |
| 3rd pers. sg. | viņš, viņa | māca | mācīja | mācīs | lai māca |
| 1st pers. pl. | mēs | mācām | mācījām | mācīsim | mācīsim |
| 2nd pers. pl. | jūs | mācāt | mācījāt | mācīsiet, mācīsit |
māciet |
| 3rd pers. pl. | viņi, viņas | māca | mācīja | mācīs | lai māca |
| RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
| Present | mācot | Present Active 1 (Adj.) | mācošs | ||
| Past | esot mācījis | Present Active 2 (Adv.) | mācīdams | ||
| Future | mācīšot | Present Active 3 (Adv.) | mācot | ||
| Imperative | lai mācot | Present Active 4 (Obj.) | mācām | ||
| CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | mācījis | |||
| Present | mācītu | Present Passive | mācāms | ||
| Past | būtu mācījis | Past Passive | mācīts | ||
| DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
| Indicative | (būt) jāmāca | Infinitive (nenoteiksme) | mācīt | ||
| Conjunctive 1 | esot jāmāca | Negative Infinitive | nemācīt | ||
| Conjunctive 2 | jāmācot | Verbal noun | mācīšana | ||
