minis

See also: míníš and -minis

English

Noun

minis

1. plural of mini

Anagrams

• Sinim, imins, misin

Catalan

Verb

minis

1. second-person singular present subjunctive form of minar

French

Adjective

minis

1. masculine plural of mini

Haitian Creole

Etymology

From French ministre.

Noun

minis

1. minister

Derived terms

• premye minis (“prime minister”)
• vis-minis (“vice minister”)

Latin

Noun

minīs

1. dative/ablative plural of mina
2. ablative/dative plural of minae

Latvian

Participle

minis (definite minušais)

1. indefinite past active participle of mīt 

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of minis

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	minis	minuši		minusi	minušas
accusative (akuzatīvs)	minušu	minušus		minušu	minušas
genitive (ģenitīvs)	minuša	minušu		minušas	minušu
dative (datīvs)	minušam	minušiem		minušai	minušām
instrumental (instrumentālis)	minušu	minušiem		minušu	minušām
locative (lokatīvs)	minušā	minušos		minušā	minušās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Ojibwe

Etymology

Cognate with Penobscot mə̀nəhan, Mohegan-Pequot munhan, Plains Cree ᒥᓂᐢᑎᐠ, Massachusett munnóh, Mi'kmaq menigu.

Noun

minis (plural minisan)

1. island, isle

Related terms

• Minisenh (Manhattan Island)
• minisens (small island)
• Minisi (Long Island)

Spanish

Adjective

minis m pl or f pl

1. plural of mini