mīt

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Appendix:Variations of "mit"

Latvian[edit]

Etymology 1[edit]

From Proto-Balto-Slavic *mínˀtei,[1] from Proto-Indo-European *men- (“to rumple”). Cognate with Lithuanian mìnti and Russian мять (mjatʹ, “to crumple; to knead”).

Verb[edit]

mīt (intransitive, 1st conjugation, present minu, min, min, past minu)

  1. to tread
  2. to press
  3. to pedal
  4. to tan
Conjugation[edit]
conjugation of mīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne) 		Past
(pagātne) 		Future
(nākotne)
1st pers. sg. es minu minu mīšu —
2nd pers. sg. tu min mini mīsi min
3rd pers. sg. viņš, viņa min mina mīs lai min
1st pers. pl. mēs minam minām mīsim mīsim
2nd pers. pl. jūs minat mināt mīsiet,
mīsit 		miniet
3rd pers. pl. viņi, viņas min mina mīs lai min
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present minot Present Active 1 (Adj.) minošs
Past esot minis Present Active 2 (Adv.) mīdams
Future mīšot Present Active 3 (Adv.) minot
Imperative lai minot Present Active 4 (Obj.) minam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active minis
Present mītu Present Passive minams
Past būtu minis Past Passive mīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāmin Infinitive (nenoteiksme) mīt
Conjunctive 1 esot jāmin Negative Infinitive nemīt
Conjunctive 2 jāminot Verbal noun mīšana

Etymology 2[edit]

Ultimately from Proto-Indo-European *meytH- (“to exchange”).

Verb[edit]

mīt (transitive, 1st conjugation, present miju, mij, mij, past miju)

  1. to change
  2. to exchange
Conjugation[edit]
conjugation of mīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne) 		Past
(pagātne) 		Future
(nākotne)
1st pers. sg. es miju miju mīšu —
2nd pers. sg. tu mij miji mīsi mij
3rd pers. sg. viņš, viņa mij mija mīs lai mij
1st pers. pl. mēs mijam mijām mīsim mīsim
2nd pers. pl. jūs mijat mijāt mīsiet,
mīsit 		mijiet
3rd pers. pl. viņi, viņas mij mija mīs lai mij
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present mijot Present Active 1 (Adj.) mijošs
Past esot mijis Present Active 2 (Adv.) mīdams
Future mīšot Present Active 3 (Adv.) mijot
Imperative lai mijot Present Active 4 (Obj.) mijam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active mijis
Present mītu Present Passive mijams
Past būtu mijis Past Passive mīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāmij Infinitive (nenoteiksme) mīt
Conjunctive 1 esot jāmij Negative Infinitive nemīt
Conjunctive 2 jāmijot Verbal noun mīšana

Etymology 3[edit]

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb[edit]

mīt

  1. inflection of mist:
    1. second/third-person singular present indicative
    2. third-person plural present indicative
    3. second-person singular imperative
  2. (with the particle lai) third-person singular imperative of mist
  3. (with the particle lai) third-person plural imperative of mist

References[edit]

  1. ^ Derksen, Rick (2008) Etymological Dictionary of the Slavic Inherited Lexicon (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 4), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, →ISSN, pages 315-316. →ISBN

Tocharian B[edit]

Etymology[edit]

Cf. mit.

Noun[edit]

mīt ?

  1. honey
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=mīt&oldid=78112529"