miris

See also: Miris and miriš

Catalan

Verb

miris

1. second-person singular present subjunctive form of mirar

Esperanto

Verb

miris

1. past of miri

Latin

Participle

mīrīs

1. dative/ablative masculine/feminine/neuter plural of mīrus

Latvian

Participle

miris (definite mirušais)

1. having died; indefinite past active participle of mirt 
2. (used adjectivally) dead, deceased

   mirusi valoda ― dead language

   Kārlis Mīlenbahs (dzimis 1853. gada 18. janvārī, miris 1916. gada 27. martā) bija latviešu valodnieks ― Kārlis Mīlenbahs (born Jan. 18th, 1853, deceased March 27th, 1916) was a Latvian linguist

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of miris

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	miris	miruši		mirusi	mirušas
accusative (akuzatīvs)	mirušu	mirušus		mirušu	mirušas
genitive (ģenitīvs)	miruša	mirušu		mirušas	mirušu
dative (datīvs)	mirušam	mirušiem		mirušai	mirušām
instrumental (instrumentālis)	mirušu	mirušiem		mirušu	mirušām
locative (lokatīvs)	mirušā	mirušos		mirušā	mirušās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Serbo-Croatian

Etymology

From Greek μύρον (mýron, “sweet oil, unguent, perfume”).

Pronunciation

• IPA^(key): /mîriːs/
• Hyphenation: mi‧ris

Noun

mȉrīs m (Cyrillic spelling ми̏рӣс)

1. smell, odor

Declension

Declension of miris

	singular	plural
nominative	miris	mirisi
genitive	mirisa	mirisa
dative	mirisu	mirisima
accusative	miris	mirise
vocative	mirise	mirisi
locative	mirisu	mirisima
instrumental	mirisom	mirisima

Synonyms

• (Croatia) vonj, duh

Related terms

• mirisan