nosvērt

Latvian

Etymology

From no- +‎ svērt (“to weigh”).

Verb

nosvērt (transitive, 1st conjugation, present nosveru, nosver, nosver, past nosvēru)

1. to weigh, to weigh out (a certain amount of)

Conjugation

conjugation of nosvērt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	nosveru	nosvēru	nosvēršu	—
2nd pers. sg.	tu	nosver	nosvēri	nosvērsi	nosver
3rd pers. sg.	viņš, viņa	nosver	nosvēra	nosvērs	lai nosver
1st pers. pl.	mēs	nosveram	nosvērām	nosvērsim	nosvērsim
2nd pers. pl.	jūs	nosverat	nosvērāt	nosvērsiet, nosvērsit	nosveriet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	nosver	nosvēra	nosvērs	lai nosver
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	nosverot		Present Active 1 (Adj.)		nosverošs
Past	esot nosvēris		Present Active 2 (Adv.)		nosvērdams
Future	nosvēršot		Present Active 3 (Adv.)		nosverot
Imperative	lai nosverot		Present Active 4 (Obj.)		nosveram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		nosvēris
Present	nosvērtu		Present Passive		nosverams
Past	būtu nosvēris		Past Passive		nosvērts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jānosver		Infinitive (nenoteiksme)		nosvērt
Conjunctive 1	esot jānosver		Negative Infinitive		nenosvērt
Conjunctive 2	jānosverot		Verbal noun		nosvēršana