plebejus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Hungarian[edit]

Etymology[edit]

From Latin plebeius (plebeian), from plebs (common people).

Pronunciation[edit]

  • IPA(key): /ˈplɛbɛjuʃ/
  • Hyphenation: ple‧be‧jus

Adjective[edit]

plebejus (comparative plebejusabb, superlative legplebejusabb)

  1. plebeian

Noun[edit]

plebejus (plural plebejusok)

  1. plebeian

Declension[edit]


Latin[edit]

Adjective[edit]

plēbējus m (feminine plēbēja, neuter plēbējum); first/second declension

  1. alternative form of plebeius

Declension[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative plēbējus plēbēja plēbējum plēbējī plēbējae plēbēja
genitive plēbējī plēbējae plēbējī plēbējōrum plēbējārum plēbējōrum
dative plēbējō plēbējae plēbējō plēbējīs plēbējīs plēbējīs
accusative plēbējum plēbējam plēbējum plēbējōs plēbējās plēbēja
ablative plēbējō plēbējā plēbējō plēbējīs plēbējīs plēbējīs
vocative plēbēje plēbēja plēbējum plēbējī plēbējae plēbēja

Noun[edit]

plēbējus m (genitive plēbējī); second declension

  1. alternative form of plebeius

Declension[edit]

Second declension.

Number Singular Plural
nominative plēbējus plēbējī
genitive plēbējī plēbējōrum
dative plēbējō plēbējīs
accusative plēbējum plēbējōs
ablative plēbējō plēbējīs
vocative plēbēje plēbējī