protubero

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /proˈtu.be.ro/
• Rhymes: -ubero
• Hyphenation: pro‧tù‧be‧ro

Verb

protubero

1. first-person singular present indicative of protuberare

Latin

Etymology

From tūber.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /proːˈtuː.be.roː/, [proːˈt̪uːbɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /proˈtu.be.ro/, [proˈt̪uːbero]

Verb

prōtūberō (present infinitive prōtūberāre, perfect active prōtūberāvī, supine prōtūberātum); first conjugation

1. to swell or bulge out

Conjugation

Conjugation of prōtūberō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	prōtūberō	prōtūberās	prōtūberat	prōtūberāmus	prōtūberātis	prōtūberant
	imperfect	prōtūberābam	prōtūberābās	prōtūberābat	prōtūberābāmus	prōtūberābātis	prōtūberābant
	future	prōtūberābō	prōtūberābis	prōtūberābit	prōtūberābimus	prōtūberābitis	prōtūberābunt
	perfect	prōtūberāvī	prōtūberāvistī	prōtūberāvit	prōtūberāvimus	prōtūberāvistis	prōtūberāvērunt, prōtūberāvēre
	pluperfect	prōtūberāveram	prōtūberāverās	prōtūberāverat	prōtūberāverāmus	prōtūberāverātis	prōtūberāverant
	future perfect	prōtūberāverō	prōtūberāveris	prōtūberāverit	prōtūberāverimus	prōtūberāveritis	prōtūberāverint
passive	present	prōtūberor	prōtūberāris, prōtūberāre	prōtūberātur	prōtūberāmur	prōtūberāminī	prōtūberantur
	imperfect	prōtūberābar	prōtūberābāris, prōtūberābāre	prōtūberābātur	prōtūberābāmur	prōtūberābāminī	prōtūberābantur
	future	prōtūberābor	prōtūberāberis, prōtūberābere	prōtūberābitur	prōtūberābimur	prōtūberābiminī	prōtūberābuntur
	perfect	prōtūberātus + present active indicative of sum
	pluperfect	prōtūberātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	prōtūberātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	prōtūberem	prōtūberēs	prōtūberet	prōtūberēmus	prōtūberētis	prōtūberent
	imperfect	prōtūberārem	prōtūberārēs	prōtūberāret	prōtūberārēmus	prōtūberārētis	prōtūberārent
	perfect	prōtūberāverim	prōtūberāverīs	prōtūberāverit	prōtūberāverīmus	prōtūberāverītis	prōtūberāverint
	pluperfect	prōtūberāvissem	prōtūberāvissēs	prōtūberāvisset	prōtūberāvissēmus	prōtūberāvissētis	prōtūberāvissent
passive	present	prōtūberer	prōtūberēris, prōtūberēre	prōtūberētur	prōtūberēmur	prōtūberēminī	prōtūberentur
	imperfect	prōtūberārer	prōtūberārēris, prōtūberārēre	prōtūberārētur	prōtūberārēmur	prōtūberārēminī	prōtūberārentur
	perfect	prōtūberātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	prōtūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	prōtūberā	—	—	prōtūberāte	—
	future	—	prōtūberātō	prōtūberātō	—	prōtūberātōte	prōtūberantō
passive	present	—	prōtūberāre	—	—	prōtūberāminī	—
	future	—	prōtūberātor	prōtūberātor	—	—	prōtūberantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		prōtūberāre	prōtūberāvisse	prōtūberātūrum esse	prōtūberārī	prōtūberātum esse	prōtūberātum īrī
participles		prōtūberāns	—	prōtūberātūrus	—	prōtūberātus	prōtūberandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		prōtūberandī	prōtūberandō	prōtūberandum	prōtūberandō	prōtūberātum	prōtūberātū

Descendants

• English: protuberate
• Portuguese: protuberar

References

• “protubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• protubero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

protubero

1. first-person singular present indicative of protuberar