rensa

See also: rénsa

Japanese

Romanization

rensa

1. Rōmaji transcription of れんさ

---

Norwegian Bokmål

Alternative forms

• renset

Verb

rensa

1. inflection of rense:
   1. simple past
   2. past participle

---

Old Swedish

Alternative forms

• rænsa

Etymology

From Old Norse hreinsa, from Proto-Germanic *hrainisōną.

Verb

rēnsa

1. to clean
2. to purge

Conjugation

Conjugation of rēnsa (weak)

	present			past
infinitive	rēnsa			—
participle	rēnsandi, -e			rēnsaþer
active voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	rēnsar	rēnsi, -e	—	rēnsaþi, -e	rēnsaþi, -e
þū	rēnsar	rēnsi, -e	rēnsa	rēnsaþi, -e	rēnsaþi, -e
han	rēnsar	rēnsi, -e	—	rēnsaþi, -e	rēnsaþi, -e
vīr	rēnsum, -om	rēnsum, -om	rēnsum, -om	rēnsaþum, -om	rēnsaþum, -om
īr	rēnsin	rēnsin	rēnsin	rēnsaþin	rēnsaþin
þēr	rēnsa	rēnsin	—	rēnsaþu, -o	rēnsaþin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	rēnsas	rēnsis, -es	—	rēnsaþis, -es	rēnsaþis, -es
þū	rēnsas	rēnsis, -es	—	rēnsaþis, -es	rēnsaþis, -es
han	rēnsas	rēnsis, -es	—	rēnsaþis, -es	rēnsaþis, -es
vīr	rēnsums, -oms	rēnsums, -oms	—	rēnsaþums, -oms	rēnsaþums, -oms
īr	rēnsins	rēnsins	—	rēnsaþins	rēnsaþins
þēr	rēnsas	rēnsins	—	rēnsaþus, -os	rēnsaþins

Descendants

• Swedish: rensa

---

Swedish

Etymology

From Old Swedish rēnsa, rænsa, from Old Norse hreinsa, from Proto-Germanic *hrainisōną.

Pronunciation

• Audio

  (file)

Verb

rensa (present rensar, preterite rensade, supine rensat, imperative rensa)

1. to wipe

Conjugation

Conjugation of rensa (weak)

	Active	Passive
Infinitive	rensa	rensas
Present tense	rensar	rensas
Past tense	rensade	rensades
Supine	rensat	rensats
Imperative	rensa	—
Present participle	rensande
Past participle	rensad