resecro

Latin

Etymology

From re- +‎ sacrō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈre.se.kroː/, [ˈrɛs̠ɛkroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈre.se.kro/, [ˈrɛːs̬ekro]

Verb

resecrō (present infinitive resecrāre, perfect active resecrāvī, supine resecrātum); first conjugation

1. to repeat a solemn appeal to, implore again
2. to set free from a religious ban

Conjugation

Conjugation of resecrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	resecrō	resecrās	resecrat	resecrāmus	resecrātis	resecrant
	imperfect	resecrābam	resecrābās	resecrābat	resecrābāmus	resecrābātis	resecrābant
	future	resecrābō	resecrābis	resecrābit	resecrābimus	resecrābitis	resecrābunt
	perfect	resecrāvī	resecrāvistī	resecrāvit	resecrāvimus	resecrāvistis	resecrāvērunt, resecrāvēre
	pluperfect	resecrāveram	resecrāverās	resecrāverat	resecrāverāmus	resecrāverātis	resecrāverant
	future perfect	resecrāverō	resecrāveris	resecrāverit	resecrāverimus	resecrāveritis	resecrāverint
passive	present	resecror	resecrāris, resecrāre	resecrātur	resecrāmur	resecrāminī	resecrantur
	imperfect	resecrābar	resecrābāris, resecrābāre	resecrābātur	resecrābāmur	resecrābāminī	resecrābantur
	future	resecrābor	resecrāberis, resecrābere	resecrābitur	resecrābimur	resecrābiminī	resecrābuntur
	perfect	resecrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	resecrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	resecrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	resecrem	resecrēs	resecret	resecrēmus	resecrētis	resecrent
	imperfect	resecrārem	resecrārēs	resecrāret	resecrārēmus	resecrārētis	resecrārent
	perfect	resecrāverim	resecrāverīs	resecrāverit	resecrāverīmus	resecrāverītis	resecrāverint
	pluperfect	resecrāvissem	resecrāvissēs	resecrāvisset	resecrāvissēmus	resecrāvissētis	resecrāvissent
passive	present	resecrer	resecrēris, resecrēre	resecrētur	resecrēmur	resecrēminī	resecrentur
	imperfect	resecrārer	resecrārēris, resecrārēre	resecrārētur	resecrārēmur	resecrārēminī	resecrārentur
	perfect	resecrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	resecrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	resecrā	—	—	resecrāte	—
	future	—	resecrātō	resecrātō	—	resecrātōte	resecrantō
passive	present	—	resecrāre	—	—	resecrāminī	—
	future	—	resecrātor	resecrātor	—	—	resecrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		resecrāre	resecrāvisse	resecrātūrum esse	resecrārī	resecrātum esse	resecrātum īrī
participles		resecrāns	—	resecrātūrus	—	resecrātus	resecrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		resecrandī	resecrandō	resecrandum	resecrandō	resecrātum	resecrātū

References

• “resecro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• resecro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• “resecrō” on page 1794 of the Oxford Latin Dictionary (2nd ed., 2012)