gratus

Latin

Etymology

From Proto-Indo-European *gʷerH- (“to welcome, greet, praise”). Cognates include Sanskrit गृणाति (gṛṇā́ti, “to praise”), Old Church Slavonic жрьти (žrĭti, “to sacrifice”) and Old Prussian girtwei (“to praise”).

Adjective

grātus m. (feminine grāta, neuter grātum); first/second declension

1. pleasing, acceptable, agreeable, welcome
2. dear, beloved
3. grateful, thankful

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	grātus	grāta	grātum		grātī	grātae	grāta
genitive	grātī	grātae	grātī		grātōrum	grātārum	grātōrum
dative	grātō	grātae	grātō		grātīs	grātīs	grātīs
accusative	grātum	grātam	grātum		grātōs	grātās	grāta
ablative	grātō	grātā	grātō		grātīs	grātīs	grātīs
vocative	grāte	grāta	grātum		grātī	grātae	grāta

• comparative: grātior, superlative: grātissimus

Related terms

grātē grātia grātificor

grātīs grātiōsus grātor

grātulātiō grātulātōrius grātulor

Descendants

• French: gré, malgré
• Italian: grato, malgrado