luno

Esperanto

Etymology

From French lune, Italian luna, Spanish luna, from Latin lūna. May also be a derivation from Russian луна (luna). All derived from Proto-Indo-European *lewk-.

Pronunciation

• IPA: /ˈluno/
• Hyphenation: lu‧no

Noun

luno (plural lunoj, accusative singular lunon, accusative plural lunojn)

1. (astronomy) moon

Derived terms

• luna
• lunlumo
• luna kratero

---

Ido

Noun

luno (plural luni)

1. (astronomy) moon

---

Latin

Verb

present active lūnō, present infinitive lūnāre, perfect active lūnāvī, supine lūnātum.

1. I curve or bend into a crescent or half-moon shape

Inflection

First Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lūnō	lūnās	lūnat	lūnāmus	lūnātis	lūnant
	future	lūnābō	lūnābis	lūnābit	lūnābimus	lūnābitis	lūnābunt
	imperfect	lūnābam	lūnābās	lūnābat	lūnābāmus	lūnābātis	lūnābant
	perfect	lūnāvī	lūnāvistī	lūnāvit	lūnāvimus	lūnāvistis	lūnāvērunt
	future perfect	lūnāverō	lūnāveris	lūnāverit	lūnāverimus	lūnāveritis	lūnāverint
	pluperfect	lūnāveram	lūnāverās	lūnāverat	lūnāverāmus	lūnāverātis	lūnāverant
passive	present	lūnor	lūnāris	lūnātur	lūnāmur	lūnāminī	lūnantur
	future	lūnābor	lūnāberis	lūnābitur	lūnābimur	lūnābiminī	lūnābuntur
	imperfect	lūnābar	lūnābāris	lūnābātur	lūnābāmur	lūnābāminī	lūnābantur
	perfect	Use lūnātus m, lūnāta f, lūnātum n followed by the present indicative of sum.
	future perfect	Use lūnātus m, lūnāta f, lūnātum n followed by the future indicative of sum.
	pluperfect	Use lūnātus m, lūnāta f, lūnātum n followed by the imperfect indicative of sum.
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lūnem	lūnēs	lūnet	lūnēmus	lūnētis	lūnent
	imperfect	lūnārem	lūnārēs	lūnāret	lūnārēmus	lūnārētis	lūnārent
	perfect	lūnāverim	lūnāverīs	lūnāverit	lūnāverīmus	lūnāverītis	lūnāverint
	pluperfect	lūnāvissem	lūnāvissēs	lūnāvisset	lūnāvissēmus	lūnāvissētis	lūnāvissent
passive	present	lūner	lūnēris	lūnētur	lūnēmur	lūnēminī	lūnentur
	imperfect	lūnārer	lūnārēris	lūnārētur	lūnārēmur	lūnārēminī	lūnārentur
	perfect	Use lūnātus m, lūnāta f, lūnātum n followed by the present subjunctive of sum.
	pluperfect	Use lūnātus m, lūnāta f, lūnātum n followed by the imperfect subjunctive of sum.
imperatives		active			passive
		present (you)	future (you)	future (he/she)	present (you)	future (you)	future (he/she)
	singular	lūnā	lūnātō	lūnātō	lūnāre	lūnātor	lūnātor
	plural	lūnāte	lūnātōte	lūnantō	lūnāminī	—	lūnantor
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		lūnāre	lūnāvisse	lūnātūrus esse	lūnārī	lūnātus esse	lūnātum īrī
participles		lūnāns (lūnantis)	—	lūnātūrus-ra, -rum	—	lūnātus-a, -um	lūnandus-nda, -ndum