īgns
See also: IGNs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From the same stem as the verb īgt (“to be sullen, surly, angry”) with an extra suffix -n.[1]
Pronunciation
[edit]_%E2%80%93_audio-input-microphone-symbolic.svg){kind=icon}
Adjective
[edit]īgns (definite īgnais, comparative īgnāks, superlative visīgnākais, adverb īgni)
- morose, gloomy, sullen, surly, somewhat angry (who behaves in an unfriendly, unpleasant way, who is dissatisfied with something)
- būt vienmēr īgnam ― to be always sullen
- Andrejs bija kļuvis īgns un rupjš ― Andrejs had become surly and rude
- which shows or reveals such feelings
- īgns skatiens ― surly look, petulant frown
- runāt īgnā balsī ― to speak in, with a surly, indignant voice
Declension
[edit]| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||
| nominative | īgns | īgni | īgna | īgnas | |
| genitive | īgna | īgnu | īgnas | īgnu | |
| dative | īgnam | īgniem | īgnai | īgnām | |
| accusative | īgnu | īgnus | īgnu | īgnas | |
| instrumental | īgnu | īgniem | īgnu | īgnām | |
| locative | īgnā | īgnos | īgnā | īgnās | |
| vocative | — | — | — | — | |
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||
| nominative | īgnais | īgnie | īgnā | īgnās | |
| genitive | īgnā | īgno | īgnās | īgno | |
| dative | īgnajam | īgnajiem | īgnajai | īgnajām | |
| accusative | īgno | īgnos | īgno | īgnās | |
| instrumental | īgno | īgnajiem | īgno | īgnajām | |
| locative | īgnajā | īgnajos | īgnajā | īgnajās | |
| vocative | īgno, īgnais | īgnie | īgno, īgnā | īgnās | |
Related terms
[edit]References
[edit]- ^ Karulis, Konstantīns (1992), “īgt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN