aestivo

Latin

Etymology

Etymology tree

Latin aestās

Proto-Indo-European *-wós

Proto-Indo-European *-iHwósder.

Latin -īvus

Latin aestīvus

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin aestīvō

From aestīvus (“of or pertaining to summer”) + -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ae̯sˈtiː.woː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [esˈtiː.vo]

Verb

aestīvō (present infinitive aestīvāre, perfect active aestīvāvī, supine aestīvātum); first conjugation, no passive

1. (intransitive) to summer, spend or pass the summer in a place

Conjugation

   Conjugation of aestīvō (first conjugation, no passive)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	aestīvō		aestīvās		aestīvat		aestīvāmus		aestīvātis		aestīvant
	imperfect	aestīvābam		aestīvābās		aestīvābat		aestīvābāmus		aestīvābātis		aestīvābant
	future	aestīvābō		aestīvābis		aestīvābit		aestīvābimus		aestīvābitis		aestīvābunt
	perfect	aestīvāvī		aestīvāvistī		aestīvāvit		aestīvāvimus		aestīvāvistis		aestīvāvērunt, aestīvāvēre
	pluperfect	aestīvāveram		aestīvāverās		aestīvāverat		aestīvāverāmus		aestīvāverātis		aestīvāverant
	future perfect	aestīvāverō		aestīvāveris		aestīvāverit		aestīvāverimus		aestīvāveritis		aestīvāverint
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	aestīvem		aestīvēs		aestīvet		aestīvēmus		aestīvētis		aestīvent
	imperfect	aestīvārem		aestīvārēs		aestīvāret		aestīvārēmus		aestīvārētis		aestīvārent
	perfect	aestīvāverim		aestīvāverīs		aestīvāverit		aestīvāverīmus		aestīvāverītis		aestīvāverint
	pluperfect	aestīvāvissem		aestīvāvissēs		aestīvāvisset		aestīvāvissēmus		aestīvāvissētis		aestīvāvissent
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		aestīvā		—		—		aestīvāte		—
	future	—		aestīvātō		aestīvātō		—		aestīvātōte		aestīvantō
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		aestīvāre			—			aestīvāns			—
future		aestīvātūrum esse			—			aestīvātūrus			—
perfect		aestīvāvisse			—			—			—
perfect potential		aestīvātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		aestīvandī		aestīvandō		aestīvandum		aestīvandō		aestīvātum		aestīvātū

Related terms

• aestās
• aestifer
• aestīvālis
• aestīvātiō
• aestīvē
• aestīvus
• aestuābundus
• aestuāns
• aestuārium
• aestuātiō
• aestuō
• aestuōsus
• aestus

References

• “aestivo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “aestivo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • in spring, summer, autumn, winter time: verno, aestivo, auctumnali, hiberno tempore
    
  • (ambiguous) winter-quarters, summer-quarters: castra hiberna, aestiva