depravo

See also: depravó and depravò

Italian

Verb

depravo

1. first-person singular present indicative of depravare

Anagrams

• pervado, predavo, proveda

Latin

Etymology

From dē- +‎ prāvus +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈpraː.u̯oː/, [d̪eːˈpräːu̯oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈpra.vo/, [d̪eˈpräːvo]

Verb

dēprāvō (present infinitive dēprāvāre, perfect active dēprāvāvī, supine dēprāvātum); first conjugation

1. to pervert, distort or disfigure
2. to seduce, corrupt or deprave

Conjugation

Conjugation of dēprāvō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēprāvō	dēprāvās	dēprāvat	dēprāvāmus	dēprāvātis	dēprāvant
	imperfect	dēprāvābam	dēprāvābās	dēprāvābat	dēprāvābāmus	dēprāvābātis	dēprāvābant
	future	dēprāvābō	dēprāvābis	dēprāvābit	dēprāvābimus	dēprāvābitis	dēprāvābunt
	perfect	dēprāvāvī	dēprāvāvistī	dēprāvāvit	dēprāvāvimus	dēprāvāvistis	dēprāvāvērunt, dēprāvāvēre
	pluperfect	dēprāvāveram	dēprāvāverās	dēprāvāverat	dēprāvāverāmus	dēprāvāverātis	dēprāvāverant
	future perfect	dēprāvāverō	dēprāvāveris	dēprāvāverit	dēprāvāverimus	dēprāvāveritis	dēprāvāverint
passive	present	dēprāvor	dēprāvāris, dēprāvāre	dēprāvātur	dēprāvāmur	dēprāvāminī	dēprāvantur
	imperfect	dēprāvābar	dēprāvābāris, dēprāvābāre	dēprāvābātur	dēprāvābāmur	dēprāvābāminī	dēprāvābantur
	future	dēprāvābor	dēprāvāberis, dēprāvābere	dēprāvābitur	dēprāvābimur	dēprāvābiminī	dēprāvābuntur
	perfect	dēprāvātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēprāvātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēprāvātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēprāvem	dēprāvēs	dēprāvet	dēprāvēmus	dēprāvētis	dēprāvent
	imperfect	dēprāvārem	dēprāvārēs	dēprāvāret	dēprāvārēmus	dēprāvārētis	dēprāvārent
	perfect	dēprāvāverim	dēprāvāverīs	dēprāvāverit	dēprāvāverīmus	dēprāvāverītis	dēprāvāverint
	pluperfect	dēprāvāvissem	dēprāvāvissēs	dēprāvāvisset	dēprāvāvissēmus	dēprāvāvissētis	dēprāvāvissent
passive	present	dēprāver	dēprāvēris, dēprāvēre	dēprāvētur	dēprāvēmur	dēprāvēminī	dēprāventur
	imperfect	dēprāvārer	dēprāvārēris, dēprāvārēre	dēprāvārētur	dēprāvārēmur	dēprāvārēminī	dēprāvārentur
	perfect	dēprāvātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēprāvātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēprāvā	—	—	dēprāvāte	—
	future	—	dēprāvātō	dēprāvātō	—	dēprāvātōte	dēprāvantō
passive	present	—	dēprāvāre	—	—	dēprāvāminī	—
	future	—	dēprāvātor	dēprāvātor	—	—	dēprāvantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēprāvāre	dēprāvāvisse	dēprāvātūrum esse	dēprāvārī, dēprāvārier1	dēprāvātum esse	dēprāvātum īrī
participles		dēprāvāns	—	dēprāvātūrus	—	dēprāvātus	dēprāvandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēprāvandī	dēprāvandō	dēprāvandum	dēprāvandō	dēprāvātum	dēprāvātū

¹The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.

Derived terms

• dēprāvātiō

Descendants

• Catalan: depravar
• Dutch: depraveren (via Old French)
• English: deprave (via Old French)
• French: dépraver
• Galician: depravar
• German: depravieren (via Old French)
• Italian: depravare
• Portuguese: depravar
• Romanian: deprava
• Spanish: depravar

References

• “depravo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “depravo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• depravo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to be demoralised, corrupted: corrumpi, depravari
    

Spanish

Verb

depravo

1. first-person singular present indicative of depravar