Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search



ē- +‎ laciō.



ēliciō (present infinitive ēlicere, perfect active ēlicuī, supine ēlicitum); third conjugation iō-variant

  1. I draw or pull out or forth
  2. I entice, elicit or coax


   Conjugation of elicio (third conjugation -variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēliciō ēlicis ēlicit ēlicimus ēlicitis ēliciunt
imperfect ēliciēbam ēliciēbās ēliciēbat ēliciēbāmus ēliciēbātis ēliciēbant
future ēliciam ēliciēs ēliciet ēliciēmus ēliciētis ēlicient
perfect ēlicuī ēlicuistī ēlicuit ēlicuimus ēlicuistis ēlicuērunt, ēlicuēre
pluperfect ēlicueram ēlicuerās ēlicuerat ēlicuerāmus ēlicuerātis ēlicuerant
future perfect ēlicuerō ēlicueris ēlicuerit ēlicuerimus ēlicueritis ēlicuerint
passive present ēlicior ēliceris, ēlicere ēlicitur ēlicimur ēliciminī ēliciuntur
imperfect ēliciēbar ēliciēbāris, ēliciēbāre ēliciēbātur ēliciēbāmur ēliciēbāminī ēliciēbantur
future ēliciar ēliciēris, ēliciēre ēliciētur ēliciēmur ēliciēminī ēlicientur
perfect ēlicitus + present active indicative of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlicitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēliciam ēliciās ēliciat ēliciāmus ēliciātis ēliciant
imperfect ēlicerem ēlicerēs ēliceret ēlicerēmus ēlicerētis ēlicerent
perfect ēlicuerim ēlicuerīs ēlicuerit ēlicuerīmus ēlicuerītis ēlicuerint
pluperfect ēlicuissem ēlicuissēs ēlicuisset ēlicuissēmus ēlicuissētis ēlicuissent
passive present ēliciar ēliciāris, ēliciāre ēliciātur ēliciāmur ēliciāminī ēliciantur
imperfect ēlicerer ēlicerēris, ēlicerēre ēlicerētur ēlicerēmur ēlicerēminī ēlicerentur
perfect ēlicitus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēlice ēlicite
future ēlicitō ēlicitō ēlicitōte ēliciuntō
passive present ēlicere ēliciminī
future ēlicitor ēlicitor ēliciuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlicere ēlicuisse ēlicitūrus esse ēlicī ēlicitus esse ēlicitum īrī
participles ēliciēns ēlicitūrus ēlicitus ēliciendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēlicere ēliciendī ēliciendō ēliciendum ēlicitum ēlicitū



  • elicio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • elicio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • elicio” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to make a person laugh: risum elicere (more strongly excutere) alicui
    • to extract a word from some one: verbum ex aliquo elicere
    • to draw some one into an ambush: aliquem in insidias elicere, inducere