mitigo

See also: mitigó and mitigò

Catalan

Verb

mitigo

---

Italian

Verb

mitigo

1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams

• gomiti

---

Latin

Etymology

From mītis (“ripe, mature”) + agō (“do, make”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈmiː.ti.ɡoː/, [ˈmiːt̪ɪɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈmi.ti.ɡo/, [ˈmiːt̪iɡo]

Verb

mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

1. I make soft, ripe, or tender.
2. I mitigate, make mild, pacify.

Conjugation

Conjugation of mītigō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	mītigō	mītigās	mītigat	mītigāmus	mītigātis	mītigant
	imperfect	mītigābam	mītigābās	mītigābat	mītigābāmus	mītigābātis	mītigābant
	future	mītigābō	mītigābis	mītigābit	mītigābimus	mītigābitis	mītigābunt
	perfect	mītigāvī	mītigāvistī	mītigāvit	mītigāvimus	mītigāvistis	mītigāvērunt, mītigāvēre
	pluperfect	mītigāveram	mītigāverās	mītigāverat	mītigāverāmus	mītigāverātis	mītigāverant
	future perfect	mītigāverō	mītigāveris	mītigāverit	mītigāverimus	mītigāveritis	mītigāverint
passive	present	mītigor	mītigāris, mītigāre	mītigātur	mītigāmur	mītigāminī	mītigantur
	imperfect	mītigābar	mītigābāris, mītigābāre	mītigābātur	mītigābāmur	mītigābāminī	mītigābantur
	future	mītigābor	mītigāberis, mītigābere	mītigābitur	mītigābimur	mītigābiminī	mītigābuntur
	perfect	mītigātus + present active indicative of sum
	pluperfect	mītigātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	mītigātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	mītigem	mītigēs	mītiget	mītigēmus	mītigētis	mītigent
	imperfect	mītigārem	mītigārēs	mītigāret	mītigārēmus	mītigārētis	mītigārent
	perfect	mītigāverim	mītigāverīs	mītigāverit	mītigāverīmus	mītigāverītis	mītigāverint
	pluperfect	mītigāvissem	mītigāvissēs	mītigāvisset	mītigāvissēmus	mītigāvissētis	mītigāvissent
passive	present	mītiger	mītigēris, mītigēre	mītigētur	mītigēmur	mītigēminī	mītigentur
	imperfect	mītigārer	mītigārēris, mītigārēre	mītigārētur	mītigārēmur	mītigārēminī	mītigārentur
	perfect	mītigātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	mītigā	—	—	mītigāte	—
	future	—	mītigātō	mītigātō	—	mītigātōte	mītigantō
passive	present	—	mītigāre	—	—	mītigāminī	—
	future	—	mītigātor	mītigātor	—	—	mītigantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		mītigāre	mītigāvisse	mītigātūrum esse	mītigārī	mītigātum esse	mītigātum īrī
participles		mītigāns	—	mītigātūrus	—	mītigātus	mītigandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		mītigandī	mītigandō	mītigandum	mītigandō	mītigātum	mītigātū

Derived terms

Derived terms

• mītigābiliter
• mītiganter
• mītigātiō

• mītigātīvus
• mītigātōrius

Related terms

Related terms

• mītēscō
• mītificō

• mītificus
• mītis

Descendants

• English: mitigate
• French: mitiger
• Italian: mitigare
• Spanish: mitigar

References

• “mitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “mitigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• mitigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • time will assuage his grief: dies dolorem mitigabit
    

---

Portuguese

Verb

mitigo

---

Spanish

Verb

mitigo

1. First-person singular (yo) present indicative form of mitigar.