permano

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From per- +‎ mano

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

permānō ‎(present infinitive permānāre, perfect active permānāvī, supine permānātum); first conjugation

  1. I flow or leak through; I permeate

Inflection[edit]

   Conjugation of permano (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present permānō permānās permānat permānāmus permānātis permānant
imperfect permānābam permānābās permānābat permānābāmus permānābātis permānābant
future permānābō permānābis permānābit permānābimus permānābitis permānābunt
perfect permānāvī permānāvistī permānāvit permānāvimus permānāvistis permānāvērunt, permānāvēre
pluperfect permānāveram permānāverās permānāverat permānāverāmus permānāverātis permānāverant
future perfect permānāverō permānāveris permānāverit permānāverimus permānāveritis permānāverint
passive present permānor permānāris, permānāre permānātur permānāmur permānāminī permānantur
imperfect permānābar permānābāris, permānābāre permānābātur permānābāmur permānābāminī permānābantur
future permānābor permānāberis, permānābere permānābitur permānābimur permānābiminī permānābuntur
perfect permānātus + present active indicative of sum
pluperfect permānātus + imperfect active indicative of sum
future perfect permānātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present permānem permānēs permānet permānēmus permānētis permānent
imperfect permānārem permānārēs permānāret permānārēmus permānārētis permānārent
perfect permānāverim permānāverīs permānāverit permānāverīmus permānāverītis permānāverint
pluperfect permānāvissem permānāvissēs permānāvisset permānāvissēmus permānāvissētis permānāvissent
passive present permāner permānēris, permānēre permānētur permānēmur permānēminī permānentur
imperfect permānārer permānārēris, permānārēre permānārētur permānārēmur permānārēminī permānārentur
perfect permānātus + present active subjunctive of sum
pluperfect permānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present permānā permānāte
future permānātō permānātō permānātōte permānantō
passive present permānāre permānāminī
future permānātor permānātor permānantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives permānāre permānāvisse permānātūrus esse permānārī permānātus esse permānātum īrī
participles permānāns permānātūrus permānātus permānandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
permānāre permānandī permānandō permānandum permānātum permānātū

References[edit]

  • permano” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
  • permano” in Félix Gaffiot (1934), Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • (ambiguous) to abide by, persist in one's opinion: in sententia manere, permanere, perseverare, perstare
    • (ambiguous) to persevere in one's resolve: in proposito susceptoque consilio permanere
    • (ambiguous) to remain in subjection: in officio manere, permanere