reservo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From re- ‎(again, back) + servō ‎(save; preserve).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

reservō ‎(present infinitive reservāre, perfect active reservāvī, supine reservātum); first conjugation

  1. I reserve, retain, save.

Inflection[edit]

   Conjugation of reservo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reservō reservās reservat reservāmus reservātis reservant
imperfect reservābam reservābās reservābat reservābāmus reservābātis reservābant
future reservābō reservābis reservābit reservābimus reservābitis reservābunt
perfect reservāvī reservāvistī reservāvit reservāvimus reservāvistis reservāvērunt, reservāvēre
pluperfect reservāveram reservāverās reservāverat reservāverāmus reservāverātis reservāverant
future perfect reservāverō reservāveris reservāverit reservāverimus reservāveritis reservāverint
passive present reservor reservāris, reservāre reservātur reservāmur reservāminī reservantur
imperfect reservābar reservābāris, reservābāre reservābātur reservābāmur reservābāminī reservābantur
future reservābor reservāberis, reservābere reservābitur reservābimur reservābiminī reservābuntur
perfect reservātus + present active indicative of sum
pluperfect reservātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reservātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reservem reservēs reservet reservēmus reservētis reservent
imperfect reservārem reservārēs reservāret reservārēmus reservārētis reservārent
perfect reservāverim reservāverīs reservāverit reservāverīmus reservāverītis reservāverint
pluperfect reservāvissem reservāvissēs reservāvisset reservāvissēmus reservāvissētis reservāvissent
passive present reserver reservēris, reservēre reservētur reservēmur reservēminī reserventur
imperfect reservārer reservārēris, reservārēre reservārētur reservārēmur reservārēminī reservārentur
perfect reservātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reservātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present reservā reservāte
future reservātō reservātō reservātōte reservantō
passive present reservāre reservāminī
future reservātor reservātor reservantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives reservāre reservāvisse reservātūrus esse reservārī reservātus esse reservātum īrī
participles reservāns reservātūrus reservātus reservandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
reservāre reservandī reservandō reservandum reservātum reservātū

Descendants[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

reservo

  1. first-person singular (eu) present indicative of reservar

Spanish[edit]

Verb[edit]

reservo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of reservar.