severus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

sevērus m ‎(feminine sevēra, neuter sevērum); first/second declension

  1. severe, serious, grave in demeanor

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative sevērus sevēra sevērum sevērī sevērae sevēra
genitive sevērī sevērae sevērī sevērōrum sevērārum sevērōrum
dative sevērō sevērō sevērīs
accusative sevērum sevēram sevērum sevērōs sevērās sevēra
ablative sevērō sevērā sevērō sevērīs
vocative sevēre sevēra sevērum sevērī sevērae sevēra

Descendants[edit]

References[edit]

  • severus” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
  • severus” in Félix Gaffiot (1934), Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to be brought up under strict discipline: severa disciplina contineri
    • a stern critic of morals: severus morum castigator
    • to be a strict disciplinarian in one's household: severum imperium in suis exercere, tenere (De Sen. 11. 37)
  • severe in The Century Dictionary, The Century Co., New York, 1911