beigt

German

Pronunciation

• IPA^(key): /baɪ̯kt/

Verb

beigt

1. inflection of beigen:
   1. third-person singular present
   2. second-person plural present
   3. plural imperative

Latvian

Verb

beigt (transitive, 1st conjugation, present beidzu, beidz, beidz, past beidzu)

1. to finish
2. to end
3. to complete
4. to conclude
5. to be through
6. to break up
7. to discontinue
8. to terminate
9. to stop
10. to wind up

Conjugation

Conjugation of beigt (1st)

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	beidzu	beidzu		beigšu	—
2nd person sg	tu	beidz	beidzi		beigsi	beidz
3rd person sg	viņš, viņa	beidz	beidza		beigs	lai beidz
1st person pl	mēs	beidzam	beidzām		beigsim	beigsim
2nd person pl	jūs	beidzat	beidzāt		beigsiet, beigsit	beidziet
3rd person pl	viņi, viņas	beidz	beidza		beigs	lai beidz
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	beidzot			present active 1 (adj.)		beidzošs
past	esot beidzis			present active 2 (adv.)		beigdams
future	beigšot			present active 3 (adv.)		beidzot
imperative	lai beidzot			present active 4 (obj.)		beidzam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		beidzis
present	beigtu			present passive		beidzams
past	būtu beidzis			past passive		beigts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jābeidz			infinitive (nenoteiksme)		beigt
conjunctive 1	esot jābeidz			negative infinitive		nebeigt
conjunctive 2	jābeidzot			verbal noun		beigšana

Antonyms

• sākt

Swedish

Adjective

beigt

1. indefinite neuter singular of beige