beigt

German

Pronunciation

• IPA^(key): /baɪ̯kt/

Verb

beigt

1. inflection of beigen:
   1. third-person singular present
   2. second-person plural present
   3. plural imperative

Latvian

Verb

beigt (transitive, 1st conjugation, present beidzu, beidz, beidz, past beidzu)

1. to finish
2. to end
3. to complete
4. to conclude
5. to be through
6. to break up
7. to discontinue
8. to terminate
9. to stop
10. to wind up

Conjugation

conjugation of beigt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	beidzu	beidzu	beigšu	—
2nd pers. sg.	tu	beidz	beidzi	beigsi	beidz
3rd pers. sg.	viņš, viņa	beidz	beidza	beigs	lai beidz
1st pers. pl.	mēs	beidzam	beidzām	beigsim	beigsim
2nd pers. pl.	jūs	beidzat	beidzāt	beigsiet, beigsit	beidziet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	beidz	beidza	beigs	lai beidz
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	beidzot		Present Active 1 (Adj.)		beidzošs
Past	esot beidzis		Present Active 2 (Adv.)		beigdams
Future	beigšot		Present Active 3 (Adv.)		beidzot
Imperative	lai beidzot		Present Active 4 (Obj.)		beidzam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		beidzis
Present	beigtu		Present Passive		beidzams
Past	būtu beidzis		Past Passive		beigts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jābeidz		Infinitive (nenoteiksme)		beigt
Conjunctive 1	esot jābeidz		Negative Infinitive		nebeigt
Conjunctive 2	jābeidzot		Verbal noun		beigšana

Swedish

Adjective

beigt

1. indefinite neuter singular of beige