bucino

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From būcina (bugle; curved war trumpet) +‎ .

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

būcinō (present infinitive būcināre, perfect active būcināvī, supine būcinātum); first conjugation

  1. I give a signal, sound or blow a trumpet.

Inflection[edit]

   Conjugation of bucino (first conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present būcinō būcinās būcinat būcināmus būcinātis būcinant
imperfect būcinābam būcinābās būcinābat būcinābāmus būcinābātis būcinābant
future būcinābō būcinābis būcinābit būcinābimus būcinābitis būcinābunt
perfect būcināvī būcināvistī būcināvit būcināvimus būcināvistis būcināvērunt, būcināvēre
pluperfect būcināveram būcināverās būcināverat būcināverāmus būcināverātis būcināverant
future perfect būcināverō būcināveris būcināverit būcināverimus būcināveritis būcināverint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present būcinem būcinēs būcinet būcinēmus būcinētis būcinent
imperfect būcinārem būcinārēs būcināret būcinārēmus būcinārētis būcinārent
perfect būcināverim būcināverīs būcināverit būcināverīmus būcināverītis būcināverint
pluperfect būcināvissem būcināvissēs būcināvisset būcināvissēmus būcināvissētis būcināvissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present būcinā būcināte
future būcinātō būcinātō būcinātōte būcinantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives būcināre būcināvisse
participles būcināns
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
būcināre būcinandī būcinandō būcinandum

Descendants[edit]

References[edit]