denoto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Italian[edit]

Verb[edit]

denoto

  1. first-person singular present of denotare

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dēnotō (present infinitive dēnotāre, perfect active dēnotāvī, supine dēnotātum); first conjugation

  1. I mark
  2. I observe
  3. I indicate
  4. I imply

Inflection[edit]

   Conjugation of denoto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēnotō dēnotās dēnotat dēnotāmus dēnotātis dēnotant
imperfect dēnotābam dēnotābās dēnotābat dēnotābāmus dēnotābātis dēnotābant
future dēnotābō dēnotābis dēnotābit dēnotābimus dēnotābitis dēnotābunt
perfect dēnotāvī dēnotāvistī dēnotāvit dēnotāvimus dēnotāvistis dēnotāvērunt, dēnotāvēre
pluperfect dēnotāveram dēnotāverās dēnotāverat dēnotāverāmus dēnotāverātis dēnotāverant
future perfect dēnotāverō dēnotāveris dēnotāverit dēnotāverimus dēnotāveritis dēnotāverint
passive present dēnotor dēnotāris, dēnotāre dēnotātur dēnotāmur dēnotāminī dēnotantur
imperfect dēnotābar dēnotābāris, dēnotābāre dēnotābātur dēnotābāmur dēnotābāminī dēnotābantur
future dēnotābor dēnotāberis, dēnotābere dēnotābitur dēnotābimur dēnotābiminī dēnotābuntur
perfect dēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēnotem dēnotēs dēnotet dēnotēmus dēnotētis dēnotent
imperfect dēnotārem dēnotārēs dēnotāret dēnotārēmus dēnotārētis dēnotārent
perfect dēnotāverim dēnotāverīs dēnotāverit dēnotāverīmus dēnotāverītis dēnotāverint
pluperfect dēnotāvissem dēnotāvissēs dēnotāvisset dēnotāvissēmus dēnotāvissētis dēnotāvissent
passive present dēnoter dēnotēris, dēnotēre dēnotētur dēnotēmur dēnotēminī dēnotentur
imperfect dēnotārer dēnotārēris, dēnotārēre dēnotārētur dēnotārēmur dēnotārēminī dēnotārentur
perfect dēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēnotā dēnotāte
future dēnotātō dēnotātō dēnotātōte dēnotantō
passive present dēnotāre dēnotāminī
future dēnotātor dēnotātor dēnotantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēnotāre dēnotāvisse dēnotātūrus esse dēnotārī dēnotātus esse dēnotātum īrī
participles dēnotāns dēnotātūrus dēnotātus dēnotandus

Portuguese[edit]

Verb[edit]

denoto

  1. first-person singular present indicative of denotar

Spanish[edit]

Verb[edit]

denoto

  1. First-person singular (yo) present indicative form of denotar.