denoto

From Wiktionary, the free dictionary
Archived revision by WingerBot (talk | contribs) as of 01:48, 15 October 2019.
Jump to navigation Jump to search
See also: denotó and denotò

Catalan

Verb

denoto

  1. Lua error in Module:romance_inflections at line 173: Parameter "m" is not used by this template.

Italian

Verb

denoto

  1. first-person singular present of denotare

Anagrams


Latin

Etymology

From dē- +‎ notō.

Pronunciation

Verb

dēnotō (present infinitive dēnotāre, perfect active dēnotāvī, supine dēnotātum); first conjugation

  1. I mark
  2. I observe
  3. I indicate
  4. I imply

Conjugation

   Conjugation of dēnotō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēnotō dēnotās dēnotat dēnotāmus dēnotātis dēnotant
imperfect dēnotābam dēnotābās dēnotābat dēnotābāmus dēnotābātis dēnotābant
future dēnotābō dēnotābis dēnotābit dēnotābimus dēnotābitis dēnotābunt
perfect dēnotāvī dēnotāvistī dēnotāvit dēnotāvimus dēnotāvistis dēnotāvērunt,
dēnotāvēre
pluperfect dēnotāveram dēnotāverās dēnotāverat dēnotāverāmus dēnotāverātis dēnotāverant
future perfect dēnotāverō dēnotāveris dēnotāverit dēnotāverimus dēnotāveritis dēnotāverint
passive present dēnotor dēnotāris,
dēnotāre
dēnotātur dēnotāmur dēnotāminī dēnotantur
imperfect dēnotābar dēnotābāris,
dēnotābāre
dēnotābātur dēnotābāmur dēnotābāminī dēnotābantur
future dēnotābor dēnotāberis,
dēnotābere
dēnotābitur dēnotābimur dēnotābiminī dēnotābuntur
perfect dēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēnotem dēnotēs dēnotet dēnotēmus dēnotētis dēnotent
imperfect dēnotārem dēnotārēs dēnotāret dēnotārēmus dēnotārētis dēnotārent
perfect dēnotāverim dēnotāverīs dēnotāverit dēnotāverīmus dēnotāverītis dēnotāverint
pluperfect dēnotāvissem dēnotāvissēs dēnotāvisset dēnotāvissēmus dēnotāvissētis dēnotāvissent
passive present dēnoter dēnotēris,
dēnotēre
dēnotētur dēnotēmur dēnotēminī dēnotentur
imperfect dēnotārer dēnotārēris,
dēnotārēre
dēnotārētur dēnotārēmur dēnotārēminī dēnotārentur
perfect dēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēnotā dēnotāte
future dēnotātō dēnotātō dēnotātōte dēnotantō
passive present dēnotāre dēnotāminī
future dēnotātor dēnotātor dēnotantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēnotāre dēnotāvisse dēnotātūrum esse dēnotārī dēnotātum esse dēnotātum īrī
participles dēnotāns dēnotātūrus dēnotātus dēnotandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēnotandī dēnotandō dēnotandum dēnotandō dēnotātum dēnotātū

References

  • denoto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • denoto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • denoto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

denoto

  1. first-person singular present indicative of denotar

Spanish

Verb

denoto

  1. First-person singular (yo) present indicative form of denotar.