dilato

See also: dilató, dilatò, and di lato

Catalan

Verb

dilato

1. first-person singular present indicative of dilatar

Italian

Verb

dilato

1. first-person singular present indicative of dilatare

Anagrams

• ditola, lodati

Latin

Etymology

Some say it to be the frequentative verb of differō, others from dis- +‎ lātus (“wide”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diːˈlaː.toː/, [d̪iːˈɫ̪äːt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈla.to/, [d̪iˈläːt̪o]

Verb

dīlātō (present infinitive dīlātāre, perfect active dīlātāvī, supine dīlātātum); first conjugation

1. to spread out, extend, dilate

Conjugation

   Conjugation of dīlātō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlātō	dīlātās	dīlātat	dīlātāmus	dīlātātis	dīlātant
	imperfect	dīlātābam	dīlātābās	dīlātābat	dīlātābāmus	dīlātābātis	dīlātābant
	future	dīlātābō	dīlātābis	dīlātābit	dīlātābimus	dīlātābitis	dīlātābunt
	perfect	dīlātāvī	dīlātāvistī	dīlātāvit	dīlātāvimus	dīlātāvistis	dīlātāvērunt, dīlātāvēre
	pluperfect	dīlātāveram	dīlātāverās	dīlātāverat	dīlātāverāmus	dīlātāverātis	dīlātāverant
	future perfect	dīlātāverō	dīlātāveris	dīlātāverit	dīlātāverimus	dīlātāveritis	dīlātāverint
passive	present	dīlātor	dīlātāris, dīlātāre	dīlātātur	dīlātāmur	dīlātāminī	dīlātantur
	imperfect	dīlātābar	dīlātābāris, dīlātābāre	dīlātābātur	dīlātābāmur	dīlātābāminī	dīlātābantur
	future	dīlātābor	dīlātāberis, dīlātābere	dīlātābitur	dīlātābimur	dīlātābiminī	dīlātābuntur
	perfect	dīlātātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīlātātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīlātātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlātem	dīlātēs	dīlātet	dīlātēmus	dīlātētis	dīlātent
imperfect	dīlātārem	dīlātārēs	dīlātāret	dīlātārēmus	dīlātārētis	dīlātārent
perfect	dīlātāverim	dīlātāverīs	dīlātāverit	dīlātāverīmus	dīlātāverītis	dīlātāverint
pluperfect	dīlātāvissem	dīlātāvissēs	dīlātāvisset	dīlātāvissēmus	dīlātāvissētis	dīlātāvissent
passive	present	dīlāter	dīlātēris, dīlātēre	dīlātētur	dīlātēmur	dīlātēminī	dīlātentur
imperfect	dīlātārer	dīlātārēris, dīlātārēre	dīlātārētur	dīlātārēmur	dīlātārēminī	dīlātārentur
perfect	dīlātātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dīlātātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dīlātā	—	—	dīlātāte	—
	future	—	dīlātātō	dīlātātō	—	dīlātātōte	dīlātantō
passive	present	—	dīlātāre	—	—	dīlātāminī	—
	future	—	dīlātātor	dīlātātor	—	—	dīlātantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dīlātāre	dīlātāvisse	dīlātātūrum esse	dīlātārī	dīlātātum esse	dīlātātum īrī
participles		dīlātāns	—	dīlātātūrus	—	dīlātātus	dīlātandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dīlātandī	dīlātandō	dīlātandum	dīlātandō	dīlātātum	dīlātātū

Descendants

• → Catalan: dilatar
• → French: dilater
• → Italian: dilatare
• → Piedmontese: dilaté
• → Portuguese: dilatar
• → Romanian: dilata
• → Spanish: dilatar

References

• “dilato”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dilato”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• dilato in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to extend the line of battle, deploy the battalions: aciem explicare or dilatare
    
• “dilate”, in The Century Dictionary […], New York, N.Y.: The Century Co., 1911, →OCLC.
• “dilate”, in OneLook Dictionary Search.

Portuguese

Verb

dilato

1. first-person singular present indicative of dilatar

Spanish

Verb

dilato

1. first-person singular present indicative of dilatar