eiuro

Latin

Alternative forms

• exiūrō

Etymology

From ex- +‎ iūrō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eːˈi̯uː.roː/, [eːˈi̯uːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈju.ro/, [eˈjuːro]

Verb

ēiūrō (present infinitive ēiūrāre, perfect active ēiūrāvī, supine ēiūrātum); first conjugation

1. to abjure
2. to forswear, disown
3. (of a judge, on oath) to reject
4. to resign

Conjugation

Conjugation of ēiūrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēiūrō	ēiūrās	ēiūrat	ēiūrāmus	ēiūrātis	ēiūrant
	imperfect	ēiūrābam	ēiūrābās	ēiūrābat	ēiūrābāmus	ēiūrābātis	ēiūrābant
	future	ēiūrābō	ēiūrābis	ēiūrābit	ēiūrābimus	ēiūrābitis	ēiūrābunt
	perfect	ēiūrāvī	ēiūrāvistī	ēiūrāvit	ēiūrāvimus	ēiūrāvistis	ēiūrāvērunt, ēiūrāvēre
	pluperfect	ēiūrāveram	ēiūrāverās	ēiūrāverat	ēiūrāverāmus	ēiūrāverātis	ēiūrāverant
	future perfect	ēiūrāverō	ēiūrāveris	ēiūrāverit	ēiūrāverimus	ēiūrāveritis	ēiūrāverint
passive	present	ēiūror	ēiūrāris, ēiūrāre	ēiūrātur	ēiūrāmur	ēiūrāminī	ēiūrantur
	imperfect	ēiūrābar	ēiūrābāris, ēiūrābāre	ēiūrābātur	ēiūrābāmur	ēiūrābāminī	ēiūrābantur
	future	ēiūrābor	ēiūrāberis, ēiūrābere	ēiūrābitur	ēiūrābimur	ēiūrābiminī	ēiūrābuntur
	perfect	ēiūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēiūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēiūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēiūrem	ēiūrēs	ēiūret	ēiūrēmus	ēiūrētis	ēiūrent
	imperfect	ēiūrārem	ēiūrārēs	ēiūrāret	ēiūrārēmus	ēiūrārētis	ēiūrārent
	perfect	ēiūrāverim	ēiūrāverīs	ēiūrāverit	ēiūrāverīmus	ēiūrāverītis	ēiūrāverint
	pluperfect	ēiūrāvissem	ēiūrāvissēs	ēiūrāvisset	ēiūrāvissēmus	ēiūrāvissētis	ēiūrāvissent
passive	present	ēiūrer	ēiūrēris, ēiūrēre	ēiūrētur	ēiūrēmur	ēiūrēminī	ēiūrentur
	imperfect	ēiūrārer	ēiūrārēris, ēiūrārēre	ēiūrārētur	ēiūrārēmur	ēiūrārēminī	ēiūrārentur
	perfect	ēiūrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēiūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēiūrā	—	—	ēiūrāte	—
	future	—	ēiūrātō	ēiūrātō	—	ēiūrātōte	ēiūrantō
passive	present	—	ēiūrāre	—	—	ēiūrāminī	—
	future	—	ēiūrātor	ēiūrātor	—	—	ēiūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēiūrāre	ēiūrāvisse	ēiūrātūrum esse	ēiūrārī	ēiūrātum esse	ēiūrātum īrī
participles		ēiūrāns	—	ēiūrātūrus	—	ēiūrātus	ēiūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēiūrandī	ēiūrandō	ēiūrandum	ēiūrandō	ēiūrātum	ēiūrātū

References

• “eiuro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers