iuro

Latin

Alternative forms

• jūrō

Etymology

From Proto-Italic *jowezāō, from Proto-Indo-European *h₂yew-.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈjuː.roː/

Verb

iūrō ‎(present infinitive iūrāre, perfect active iūrāvī, supine iūrātum); first conjugation

1. I swear on oath; I vow.

Inflection

Conjugation of iuro (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	iūrō	iūrās	iūrat	iūrāmus	iūrātis	iūrant
	imperfect	iūrābam	iūrābās	iūrābat	iūrābāmus	iūrābātis	iūrābant
	future	iūrābō	iūrābis	iūrābit	iūrābimus	iūrābitis	iūrābunt
	perfect	iūrāvī	iūrāvistī	iūrāvit	iūrāvimus	iūrāvistis	iūrāvērunt, iūrāvēre
	pluperfect	iūrāveram	iūrāverās	iūrāverat	iūrāverāmus	iūrāverātis	iūrāverant
	future perfect	iūrāverō	iūrāveris	iūrāverit	iūrāverimus	iūrāveritis	iūrāverint
passive	present	iūror	iūrāris, iūrāre	iūrātur	iūrāmur	iūrāminī	iūrantur
	imperfect	iūrābar	iūrābāris, iūrābāre	iūrābātur	iūrābāmur	iūrābāminī	iūrābantur
	future	iūrābor	iūrāberis, iūrābere	iūrābitur	iūrābimur	iūrābiminī	iūrābuntur
	perfect	iūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	iūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	iūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	iūrem	iūrēs	iūret	iūrēmus	iūrētis	iūrent
	imperfect	iūrārem	iūrārēs	iūrāret	iūrārēmus	iūrārētis	iūrārent
	perfect	iūrāverim	iūrāverīs	iūrāverit	iūrāverīmus	iūrāverītis	iūrāverint
	pluperfect	iūrāvissem	iūrāvissēs	iūrāvisset	iūrāvissēmus	iūrāvissētis	iūrāvissent
passive	present	iūrer	iūrēris, iūrēre	iūrētur	iūrēmur	iūrēminī	iūrentur
	imperfect	iūrārer	iūrārēris, iūrārēre	iūrārētur	iūrārēmur	iūrārēminī	iūrārentur
	perfect	iūrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	iūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	iūrā	—	—	iūrāte	—
	future	—	iūrātō	iūrātō	—	iūrātōte	iūrantō
passive	present	—	iūrāre	—	—	iūrāminī	—
	future	—	iūrātor	iūrātor	—	—	iūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		iūrāre	iūrāvisse	iūrātūrus esse	iūrārī	iūrātus esse	iūrātum īrī
participles		iūrāns	—	iūrātūrus	—	iūrātus	iūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		iūrāre	iūrandī	iūrandō	iūrandum	iūrātum	iūrātū

Derived terms

Terms derived from iuro

• abiurō
• adiūrō
• coniūrō
• dēiūrō

• ēiūrō
• exiūrō
• expēiūrō
• iūrāmentum

• iūrō
• pēiūrō
• periūrō

Descendants

Albanian: gjëroj Aromanian: giur, giurari Asturian: xurar Catalan: jurar French: jurer Friulian: zurâ, ğurâ

Galician: xurar Italian: giurare Norman: juther (Jersey) Occitan: jurar Portuguese: jurar Romanian: jura, jurare

Sardinian: giurài, giurare, zurare Sicilian: giurari Spanish: jurar Walloon: djurer Venetian: giurar, xurar, zurar

References

• iuro in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• iuro in Félix Gaffiot (1934), Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
• Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book^[1], London: Macmillan and Co.
  • I swear on my conscience: ex animi mei sententia iuro
    
  • to swear obedience to a law: in legem iurare (Sest. 16. 37)
    
  • (ambiguous) to give the state a constitution: civitati leges, iudicia, iura describere
    
  • (ambiguous) anarchy reigns supreme: omnia divina humanaque iura permiscentur (B. C. 1. 6. 8)
    
  • (ambiguous) to trample all law under foot: omnia iura pervertere