Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search




  1. first-person singular present indicative of elidere



From ex- (out of) +‎ laedō.



ēlīdō (present infinitive ēlīdere, perfect active ēlīsī, supine ēlīsum); third conjugation

  1. I knock, dash or strike out
  2. I tear, force or squeeze out
  3. I shatter or crush


   Conjugation of ēlīdō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēlīdō ēlīdis ēlīdit ēlīdimus ēlīditis ēlīdunt
imperfect ēlīdēbam ēlīdēbās ēlīdēbat ēlīdēbāmus ēlīdēbātis ēlīdēbant
future ēlīdam ēlīdēs ēlīdet ēlīdēmus ēlīdētis ēlīdent
perfect ēlīsī ēlīsistī ēlīsit ēlīsimus ēlīsistis ēlīsērunt, ēlīsēre
pluperfect ēlīseram ēlīserās ēlīserat ēlīserāmus ēlīserātis ēlīserant
future perfect ēlīserō ēlīseris ēlīserit ēlīserimus ēlīseritis ēlīserint
passive present ēlīdor ēlīderis, ēlīdere ēlīditur ēlīdimur ēlīdiminī ēlīduntur
imperfect ēlīdēbar ēlīdēbāris, ēlīdēbāre ēlīdēbātur ēlīdēbāmur ēlīdēbāminī ēlīdēbantur
future ēlīdar ēlīdēris, ēlīdēre ēlīdētur ēlīdēmur ēlīdēminī ēlīdentur
perfect ēlīsus + present active indicative of sum
pluperfect ēlīsus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlīsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēlīdam ēlīdās ēlīdat ēlīdāmus ēlīdātis ēlīdant
imperfect ēlīderem ēlīderēs ēlīderet ēlīderēmus ēlīderētis ēlīderent
perfect ēlīserim ēlīserīs ēlīserit ēlīserīmus ēlīserītis ēlīserint
pluperfect ēlīsissem ēlīsissēs ēlīsisset ēlīsissēmus ēlīsissētis ēlīsissent
passive present ēlīdar ēlīdāris, ēlīdāre ēlīdātur ēlīdāmur ēlīdāminī ēlīdantur
imperfect ēlīderer ēlīderēris, ēlīderēre ēlīderētur ēlīderēmur ēlīderēminī ēlīderentur
perfect ēlīsus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlīsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēlīde ēlīdite
future ēlīditō ēlīditō ēlīditōte ēlīduntō
passive present ēlīdere ēlīdiminī
future ēlīditor ēlīditor ēlīduntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlīdere ēlīsisse ēlīsūrum esse ēlīdī ēlīsum esse ēlīsum īrī
participles ēlīdēns ēlīsūrus ēlīsus ēlīdendus, ēlīdundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēlīdendī ēlīdendō ēlīdendum ēlīdendō ēlīsum ēlīsū


  • English: elide
  • French: élider





  1. First-person singular (yo) present indicative form of elidir.