explano

Latin

Etymology

ex- +‎ plānus +‎ -ō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ekˈsplaː.noː/, [ɛkˈs̠pɫ̪äːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ekˈspla.no/, [ekˈspläːno]

Verb

explānō (present infinitive explānāre, perfect active explānāvī, supine explānātum); first conjugation

1. to flatten or spread out
2. to explain

Conjugation

Conjugation of explānō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	explānō	explānās	explānat	explānāmus	explānātis	explānant
	imperfect	explānābam	explānābās	explānābat	explānābāmus	explānābātis	explānābant
	future	explānābō	explānābis	explānābit	explānābimus	explānābitis	explānābunt
	perfect	explānāvī	explānāvistī	explānāvit	explānāvimus	explānāvistis	explānāvērunt, explānāvēre
	pluperfect	explānāveram	explānāverās	explānāverat	explānāverāmus	explānāverātis	explānāverant
	future perfect	explānāverō	explānāveris	explānāverit	explānāverimus	explānāveritis	explānāverint
passive	present	explānor	explānāris, explānāre	explānātur	explānāmur	explānāminī	explānantur
	imperfect	explānābar	explānābāris, explānābāre	explānābātur	explānābāmur	explānābāminī	explānābantur
	future	explānābor	explānāberis, explānābere	explānābitur	explānābimur	explānābiminī	explānābuntur
	perfect	explānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	explānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	explānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	explānem	explānēs	explānet	explānēmus	explānētis	explānent
	imperfect	explānārem	explānārēs	explānāret	explānārēmus	explānārētis	explānārent
	perfect	explānāverim	explānāverīs	explānāverit	explānāverīmus	explānāverītis	explānāverint
	pluperfect	explānāvissem	explānāvissēs	explānāvisset	explānāvissēmus	explānāvissētis	explānāvissent
passive	present	explāner	explānēris, explānēre	explānētur	explānēmur	explānēminī	explānentur
	imperfect	explānārer	explānārēris, explānārēre	explānārētur	explānārēmur	explānārēminī	explānārentur
	perfect	explānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	explānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	explānā	—	—	explānāte	—
	future	—	explānātō	explānātō	—	explānātōte	explānantō
passive	present	—	explānāre	—	—	explānāminī	—
	future	—	explānātor	explānātor	—	—	explānantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		explānāre	explānāvisse	explānātūrum esse	explānārī	explānātum esse	explānātum īrī
participles		explānāns	—	explānātūrus	—	explānātus	explānandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		explānandī	explānandō	explānandum	explānandō	explānātum	explānātū

Derived terms

• explānātiō
• explānātor

Descendants

• Italian: spianare
• Sicilian: schianari
• Borrowings:
  • → English: explain
  • → Interlingua: explanar
  • → Portuguese: explanar
  • → Spanish: explanar

References

• “explano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “explano”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• explano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

explano

1. first-person singular present indicative of explanar

Spanish

Verb

explano

1. first-person singular present indicative of explanar