insigno

Ido

Etymology

Borrowing from English insignia, French insigne, German Insigne, Italian insegna and Spanish insignia.

Pronunciation

• IPA^(key): /inˈsiɡ.no/

Noun

insigno (plural insigni)

1. badge
2. (of a shop) sign, signboard

Derived terms

• insigni (“insignia”)
• insignaro (“insignia”)

---

Latin

Etymology

in- +‎ signō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈsiːɡ.noː/, [ĩːˈs̠iːŋnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈsiɲ.ɲo/, [inˈsiɲːo]

Verb

īnsīgnō (present infinitive īnsīgnāre, perfect active īnsīgnāvī, supine īnsīgnātum); first conjugation

1. (Medieval Latin) I show, instruct.
2. (Medieval Latin) I build, fortify, secure.
3. (Vulgar Latin) I engrave.
4. (Vulgar Latin) I decorate.

Conjugation

Conjugation of īnsīgnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsīgnō	īnsīgnās	īnsīgnat	īnsīgnāmus	īnsīgnātis	īnsīgnant
	imperfect	īnsīgnābam	īnsīgnābās	īnsīgnābat	īnsīgnābāmus	īnsīgnābātis	īnsīgnābant
	future	īnsīgnābō	īnsīgnābis	īnsīgnābit	īnsīgnābimus	īnsīgnābitis	īnsīgnābunt
	perfect	īnsīgnāvī	īnsīgnāvistī	īnsīgnāvit	īnsīgnāvimus	īnsīgnāvistis	īnsīgnāvērunt, īnsīgnāvēre
	pluperfect	īnsīgnāveram	īnsīgnāverās	īnsīgnāverat	īnsīgnāverāmus	īnsīgnāverātis	īnsīgnāverant
	future perfect	īnsīgnāverō	īnsīgnāveris	īnsīgnāverit	īnsīgnāverimus	īnsīgnāveritis	īnsīgnāverint
passive	present	īnsīgnor	īnsīgnāris, īnsīgnāre	īnsīgnātur	īnsīgnāmur	īnsīgnāminī	īnsīgnantur
	imperfect	īnsīgnābar	īnsīgnābāris, īnsīgnābāre	īnsīgnābātur	īnsīgnābāmur	īnsīgnābāminī	īnsīgnābantur
	future	īnsīgnābor	īnsīgnāberis, īnsīgnābere	īnsīgnābitur	īnsīgnābimur	īnsīgnābiminī	īnsīgnābuntur
	perfect	īnsīgnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	īnsīgnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	īnsīgnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsīgnem	īnsīgnēs	īnsīgnet	īnsīgnēmus	īnsīgnētis	īnsīgnent
	imperfect	īnsīgnārem	īnsīgnārēs	īnsīgnāret	īnsīgnārēmus	īnsīgnārētis	īnsīgnārent
	perfect	īnsīgnāverim	īnsīgnāverīs	īnsīgnāverit	īnsīgnāverīmus	īnsīgnāverītis	īnsīgnāverint
	pluperfect	īnsīgnāvissem	īnsīgnāvissēs	īnsīgnāvisset	īnsīgnāvissēmus	īnsīgnāvissētis	īnsīgnāvissent
passive	present	īnsīgner	īnsīgnēris, īnsīgnēre	īnsīgnētur	īnsīgnēmur	īnsīgnēminī	īnsīgnentur
	imperfect	īnsīgnārer	īnsīgnārēris, īnsīgnārēre	īnsīgnārētur	īnsīgnārēmur	īnsīgnārēminī	īnsīgnārentur
	perfect	īnsīgnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	īnsīgnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	īnsīgnā	—	—	īnsīgnāte	—
	future	—	īnsīgnātō	īnsīgnātō	—	īnsīgnātōte	īnsīgnantō
passive	present	—	īnsīgnāre	—	—	īnsīgnāminī	—
	future	—	īnsīgnātor	īnsīgnātor	—	—	īnsīgnantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		īnsīgnāre	īnsīgnāvisse	īnsīgnātūrum esse	īnsīgnārī	īnsīgnātum esse	īnsīgnātum īrī
participles		īnsīgnāns	—	īnsīgnātūrus	—	īnsīgnātus	īnsīgnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		īnsīgnandī	īnsīgnandō	īnsīgnandum	īnsīgnandō	īnsīgnātum	īnsīgnātū

Related terms

• īnsignītor

Descendants

• Aromanian: nsimnedz;nsimnedz, nsimnari
• Asturian: enseñar
• Friulian: insegnâ
• Istriot: insignà
• Italian: insegnare
• Neapolitan: nzignà
• Old French: enseignier
  • → English: ensign
  • French: enseigner
  • Norman: ensîngni (Jersey)
• Old Occitan:
  • Catalan: ensenyar
  • Occitan: ensenhar
• Old Galician-Portuguese: ensinar
  • Galician: ensinar
  • Portuguese: ensinar
• Romanian: însemna, însemnare
• Sicilian: nzignari, nsignari
• Spanish: enseñar
• Venetian: insegnar

References

• insigno in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “insigno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• insigno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.