lithan

See also: liðan and liþan

Old Dutch

Etymology

From Proto-West Germanic *līþan, from Proto-Germanic *līþaną.

Verb

līthan

1. to go, sail
2. to endure

Inflection

Conjugation of līthan (strong class 1)

infinitive	līthan
indicative	present	past
1st person singular	lītho, līthon	lēth
2nd person singular	līthis	lithi
3rd person singular	līthit	lēth
1st person plural	līthun	lithon
2nd person plural	līthit	lithot
3rd person plural	līthunt	lithon
subjunctive	present	past
1st person singular	līthe	lithi
2nd person singular	līthis	lithi
3rd person singular	līthe	lithi
1st person plural	līthin	lithin
2nd person plural	līthit	lithit
3rd person plural	līthin	lithin
imperative	present
singular	līth
plural	līthit
participle	present	past
	līthandi	lithan, gilithan

Derived terms

• farlīthan
• gilīthan
• overlīthan
• thurolīthan

Descendants

• Middle Dutch: liden
  • Dutch: lijden, lijen (dialectal)
    • Afrikaans: ly
    • Negerhollands: lyd, lyden, lijden, leiden
  • Limburgish: lieje

Further reading

• “līthan (I)”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012
• “līthan (II)”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012

Old Saxon

Etymology

From Proto-West Germanic *līþan.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈliː.θɑn/, [ˈliː.ðɑn]

Verb

līthan

1. to go, sail

Conjugation

Conjugation of līthan (strong class 1)

infinitive	līthan
indicative	present	past
1st person singular	līthu	lēth
2nd person singular	līthis	lidi
3rd person singular	līthid	lēth
plural	līthad	lidun
subjunctive	present	past
1st person singular	līthe	lidi
2nd person singular	līthes	lidis
3rd person singular	līthe	lidi
plural	līthen	lidin
imperative	present
singular	līth
plural	līthad
participle	present	past
	līthandi	gilidan, lidan