oblatro

Latin

Etymology

From ob- (“ob-: against, at”) +‎ lātrāre (“to latrate, to bark, to rant”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /obˈlaː.troː/, [ɔbˈɫ̪äːt̪roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /obˈla.tro/, [obˈläːt̪ro]

Verb

oblātrō (present infinitive oblātrāre, perfect active oblātrāvī, supine oblātrātum); first conjugation

1. to bark at
2. (figurative) to rail against, to complain about

Conjugation

Conjugation of oblātrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	oblātrō	oblātrās	oblātrat	oblātrāmus	oblātrātis	oblātrant
	imperfect	oblātrābam	oblātrābās	oblātrābat	oblātrābāmus	oblātrābātis	oblātrābant
	future	oblātrābō	oblātrābis	oblātrābit	oblātrābimus	oblātrābitis	oblātrābunt
	perfect	oblātrāvī	oblātrāvistī	oblātrāvit	oblātrāvimus	oblātrāvistis	oblātrāvērunt, oblātrāvēre
	pluperfect	oblātrāveram	oblātrāverās	oblātrāverat	oblātrāverāmus	oblātrāverātis	oblātrāverant
	future perfect	oblātrāverō	oblātrāveris	oblātrāverit	oblātrāverimus	oblātrāveritis	oblātrāverint
passive	present	oblātror	oblātrāris, oblātrāre	oblātrātur	oblātrāmur	oblātrāminī	oblātrantur
	imperfect	oblātrābar	oblātrābāris, oblātrābāre	oblātrābātur	oblātrābāmur	oblātrābāminī	oblātrābantur
	future	oblātrābor	oblātrāberis, oblātrābere	oblātrābitur	oblātrābimur	oblātrābiminī	oblātrābuntur
	perfect	oblātrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	oblātrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	oblātrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	oblātrem	oblātrēs	oblātret	oblātrēmus	oblātrētis	oblātrent
	imperfect	oblātrārem	oblātrārēs	oblātrāret	oblātrārēmus	oblātrārētis	oblātrārent
	perfect	oblātrāverim	oblātrāverīs	oblātrāverit	oblātrāverīmus	oblātrāverītis	oblātrāverint
	pluperfect	oblātrāvissem	oblātrāvissēs	oblātrāvisset	oblātrāvissēmus	oblātrāvissētis	oblātrāvissent
passive	present	oblātrer	oblātrēris, oblātrēre	oblātrētur	oblātrēmur	oblātrēminī	oblātrentur
	imperfect	oblātrārer	oblātrārēris, oblātrārēre	oblātrārētur	oblātrārēmur	oblātrārēminī	oblātrārentur
	perfect	oblātrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	oblātrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	oblātrā	—	—	oblātrāte	—
	future	—	oblātrātō	oblātrātō	—	oblātrātōte	oblātrantō
passive	present	—	oblātrāre	—	—	oblātrāminī	—
	future	—	oblātrātor	oblātrātor	—	—	oblātrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		oblātrāre	oblātrāvisse	oblātrātūrum esse	oblātrārī	oblātrātum esse	oblātrātum īrī
participles		oblātrāns	—	oblātrātūrus	—	oblātrātus	oblātrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		oblātrandī	oblātrandō	oblātrandum	oblātrandō	oblātrātum	oblātrātū

Derived terms

• oblātrātio

 

References

• “oblatro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• oblatro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.